Ziņas & Raksti

Rāmavas (Depkina) muižas kungu māja, kas atrodas Ķekavas novada Ķekavas pagasta Rāmavā, ir skaista koka ēka, kas saglabājusies lieliskā stāvoklī un salīdzinoši nesen atjaunota. Divstāvīgais nams ir klasicisma formās ieturēta ēka ar augstiem bēniņiem; to ieskauj ainavu parks, kurā atrodamas dažas retas koku sugas un neliela upīte. Netālu no kungu mājas atrodas kapsēta, kurā apglabāts viens no agrākajiem muižas īpašniekiem – Garlībs Merķelis.

Tā kā ezeru veidošanās Latvijā notikusi tik ļoti sen, atbildes par to izcelsmi mūsu senči bieži vien saistīja ar dažādiem maģiskiem notikumiem un burvestībām; vairākas no šādām senču teikām, nostāstiem un pasakām par lidojošiem ezeriem, nogrimušām pilīm, baznīcām un veseliem ciematiem ir saglabājušās līdz pat mūsdienām. Tomēr jebkurā leģendā vai teiksmā slēpjas daļa patiesības, proti, runas par nogrimušām pilīm nav tikai tādi pastāsti vien.

Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) kopš pērnā gada nogales tiek īstenots pētniecības projekts "Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.–2021. gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība", kuru vada akadēmijas profesors, arheologs, Dr. hist., Dr. habil. art. Juris Urtāns.

Daudzi pasaules pieprasītākie ceļojumu galamērķi un vietas, ņemot vērā noteiktos ierobežojumus, tagad piedāvā virtuālas ekskursijas, kas nozīmē, ka tev ir iespēja apmeklēt pasaulslavenus muzejus, kultūrvēsturiskus objektus un apskatīt daudz ko citu, nepieceļoties no sava dīvāna. Tāpēc, ja tu meklē, ko darīt mājās, un vēlies iepazīt pasauli, atliek paņemt klēpjdatoru, planšetdatoru vai tālruni un doties aizraujošā ceļojumā.

Tā kā šajā grūtajā laikā galvenokārt nākas uzturēties mājās, ir svarīgi atrast veidus, kā, tam par spīti, jauki pavadīt laiku kopā ar savu ģimeni. Kā saka, katram mākonim ir zelta maliņa: mūsdienu cilvēki ir tik ļoti pieraduši teikt, ka "nav pietiekami daudz laika", un pēkšņi tā ir atliku likām. Tāpēc tieši tagad ir īstā iespēja radošām aktivitātēm, mācībām, spēlēm, kā arī laika un enerģijas veltīšanai saviem tuviniekiem. 

Rīgas pils – kādreizējās Livonijas ordeņa mestra uzturēšanās vietas – pamati likti 1330. gadā, un tā ir Latvijas Valsts prezidenta rezidence kopš 1922. gada, kad dibināta Latvijas Valsts prezidenta institūcija. Vairākkārt stipri nopostīta, pils tomēr piedzīvojusi arī ievērojamas pārbūves un paplašināšanas. Rīgas pils atrodas Vecrīgā, Daugavas krastā un ir nozīmīgs Latvijas vēstures un kultūras mantojums.

Tā vien šķiet, ka svētki vienmēr pienāk pārāk ātri, un vēl ir jāizdara tik daudz lietu – jāsagatavo dāvanas, jāuzpoš mājoklis, jāizsūta Ziemassvētku kartiņas radiem, draugiem un kolēģiem. Kā nekā, šis būs gads, kad ļoti daudzi aizvadīs svētku brīvdienas savās mājās. Tomēr Ziemassvētki ir laiks, ka būtu jāapstājas savā skrējienā un jāveltī laiks sev un savai ģimenei. Ļoti iespējams, ka svētku noskaņu palīdzēs radīt kāda no piecām rakstā minētajām vietām Latvijā.

Seno baltu apdzīvotās teritorijas jau kopš seniem laikiem ir zināmas kā zemes, kurās mīt vilkači, kas gan nemaz nav līdzīgi šausmu filmās redzamajiem asinskārajiem briesmoņiem. Arī sengrieķu vēsturnieks Hērodots jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras ir minējis neurus (seno baltu tauta, kas apdzīvojusi tagadējās Latvijas un Baltkrievijas teritoriju), kas reizi gadā pārvēršoties par vilkiem.

19. gadsimta vidū Rīgas pils pārbūves laikos tās pagrabos tika atrasti seni Vidzemes hoftiesas arhīva dokumenti, un starp tiem bija arī Turaidas pils pārvaldnieka sievas ziņojums par slepkavību pie Gūtmaņa alas un tiesas prāvas protokols. Līdz mūsdienām saglabājusies arī kāda apbedījuma vieta – piemiņas vieta meitenei, kuras vārds bija Maija jeb Turaidas Roze un kura saistīta ar kādu senu leģendu.

Noslēgusies "BILŽU BIROJA" rīkotā mūzikas un mākslas festivāla "BILDES" 35 gadu jubilejai veltītā akcija "ApGLEZNO un noBILDĒ arī Tu savu pastkastīti!". Tajā iesūtītas 412 mākslinieciskotu pastkastīšu un 303 pastkastīšu maketu fotogrāfijas no 73 Latvijas pilsētām un novadiem. Visaktīvāk akcijā iesaistījās Jelgavas, Liepājas un Tukuma novada iedzīvotāji. Tālākā pastkastīte tapusi Krievijas Federācijā un to darinājusi latviešu valodas un kultūrvēstures skolotāja Ilona Saverasa. Savukārt, Briseles latviešu nedēļas nogales skolā tapa pastkastīšu maketi.