Kategorijas 
Ziņas & Raksti
Sigulda aicina vērot lapu dzeltēšanu tiešsaistē
Siguldas novada Tūrisma informācijas centrs uzstādījis tiešsaistes kameru virs Gaujas senielejas Siguldas Jaunās pils tornī, lai pilsētas viesi, kuri jau šobrīd nevar sagaidīt zelta lapu sezonas iestāšanos, nepalaistu garām gaidīto mirkli.
Limbažu pils – viena no senākajām Latvijas fortifikācijas aizsardzības būvēm
Limbažu viduslaiku pils reiz bijusi viena no Rīgas arhibīskapu rezidences vietām 14.-16. gadsimtā, no kuras līdz mūsdienām saglabājusies dienvidu korpusa ārējā siena; pils tiek uzskatīta par vienu no senākajām Latvijas fortifikācijas aizsardzības būvēm. Limbažu viduslaiku pils ir Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, kā arī vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.
Senais nocietinājums Lielās Juglas labajā krastā – Ropažu pilsdrupas
Ropažu viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Ropažos pie Lielās Juglas upes uz senā kara ceļa, kas Salaspili savienoja ar Siguldas pili. Ropažu pils celta vietā, kur kādreiz bijis seno līvu pilskalns ap 1320. – 1322. gadu, laikā, kad saasinājās Rīgas pilsētas, arhibīskapa un ordeņa attiecības. Līdz mūsdienām no pils saglabājušās vienīgi drupas.
Kurp doties vērot lapkriti: 5 pastaigu takas krāšņam rudenim
Ir iestājies rudens, un jau pēc dažām nedēļām būs klāt arī viens no skaistākajiem brīžiem gadā – Zelta rudens un lapkritis. Kur gan vēl to vislabāk izbaudīt, ja ne dodoties dabā un izstaigājot kādu no daudzajām pastaigu takām? Lai arī koku lapas jau sākušas krāsoties, der atcerēties, ka viskrāšņākie skati būs vērojami pēc pirmajām salnām.
Satiec iemīļotos pasaku tēlus Vika pasaku parkā
Valmieras novada Dikļos, tieši iepretī Dikļu pils vārtiem atrodas Vika Pasaku parks, kura viesiem tiek sniegta iespēja iziet interesantu pastaigu taku un satikt iemīļotos divdesmit astoņus Vika pasaku varoņus. Te mīt gan Ness un Nessija, gan Rūņu Dūķītis, gan Tīdžerēns Ņuks un citi tēli. Šeit bērnus sagaida arī Sarežģītais zvirbulēns, kas savulaik ticis iemūžināts animācijas filmiņā.
Beverīnas labirinti – brīvdabas koka skulptūru un atpūtas parks ikvienam
Valmieras novada Brenguļu pagasta Cempos atrodas atpūtas parks “Beverīnas labirinti” divarpus hektāru platībā, kuru noteikti ir vērts apmeklēt kā lieliem, tā maziem; parka visiem tiek piedāvāta iespēja izspēlēt 80 lielizmēra spēles un aplūkot turpat 400 no koka darinātas skulptūras. Turklāt, kā norāda pats parka nosaukums, apmeklētāji varēs iziet sešus dažādus, bezgala interesantus labirintus!
Bonsai kopšanas māksla un nesteidzīga atpūta tepat Latvijā – Bonsai parkā Inčukalnā
Inčukalna pagasta Krustiņos – netālu no Vidzemes šosejas un kādreiz tik populārās ēdināšanas vietas “Sēnīte” – atrodas visai neparasta vieta, proti, bonsai parks, kas ir vienīgais tāds Latvijā. Bonsai dārza īpašnieki un dibinātāji ir Inga un Valdis Valteri, kuri pirmos miniatūros bonsai kociņus iegādājušies jau 2006. gadā. Bonsai parku var apskatīt jebkurš interesents, bet tikai ar iepriekšēju pieteikšanos.
Krāšņie un neparastie Dāvida dzirnavu avoti
Gaujas nacionālajā parkā, Cēsu novada Vaives pagastā, Vaives gravas kreisā pamatkrasta kraujā pie Dāvida dzirnavām atrodas tā dēvētie Dāvida avoti. Tā ir spēcīgu avotu grupa, ko reiz savienoja grāvis, un tie darbinājuši dzirnavas. Dāvida dzirnavu avoti tiek uzskatīti par vienu no krāšņākajām ar pazemes ūdeņu izplūdi saistītajām vietām Latvijā, un ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis.
Murjāņu kamaniņu trase – apskates vērts sporta piemineklis
Pavisam netālu no Murjāņu sporta ģimnāzijas, lejup pa kalnu Gaujas Nacionālajā parkā atrodas vecā, vairākus simtus metru garā Murjāņu kamaniņu koka trase, kurā reiz intensīvi notika arī treniņi. 1987. gadā trase diemžēl tika atstāta novārtā un sāka grimt aizmirstībā, taču mūsdienās tā vēl arvien ir populārs un interesants tūrisma apskates objekts.
Ķeipenes muiža un ainaviskais muižas parks mūsdienās
Ķeipenes muiža reiz atradusies tagadējā Ķeipenes pagasta (Ogres novads) teritorijā, un pirmās ziņas par to rodamas jau 15. gadsimta vidū, kad šo apkaimi savā īpašumā no Rīgas domkapitula ieguvis prūšu kanoniķis Kaipens. Pastāv leģenda, ka no 18. gadsimtā celtās muižas pils reiz esot vedusi pazemes eja uz piecus kilometrus tālāk esošo Madlienas baznīcu.