SVĢ direktors: šobrīd ieviest mācību gada pagarināšanu būtu nelietderīgi
Lai arī viņš nenoliedz mācību gada pagarināšanu kā vienu no veidiem kā samazināt skolēnu slodzi, tomēr arī uzsver, ka šie jautājumi ir cieši saistīti ar nepieciešamām izmaiņām izglītības saturā un standartu maiņu, kā arī citiem procesiem, kas būtu jāpārskata gadījumā, ja lemj pagarināt mācību gadu.
SVĢ direktors spriež, ka jautājumu loks, par ko būtu jādiskutē ir plašs. Jāspriež par mācību darba organizēšanu siltajos vasaras mēnešos, jo klašu telpas nav atbilstoši aprīkotas, kas savukārt prasīs pašvaldību līdzekļus. Viņš arī aktualizē, ka jāsakārto jautājumi, kas saistās ar mācību procesa organizāciju un eksāmenu kārtošanu, tāpat arī skolēnu izlaidumiem, uzņemšanu nākošajam mācību gadam, kā arī iestāšanos augstākās izglītības iestādēs.
Skolas direktors arī norāda: "Tradicionāli ļoti spēcīgi arī sabiedrībā iesakņojies tas, ka gads sākas 1.septembrī un beidzas 31.maijā. Tas ir iestrādājies gan mūsu ekonomiskajā, politiskajā, gan sociālajā vidē. Lai to visu pārkārtotu, jāmaina ļoti daudz lietu. Arī sabiedrības, konkrētāk, vecāku attieksme pret šo jautājumu".
Savukārt Siguldas 1.pamatskolas direktors Valters Mačs norāda, ka drīzāk neatbalsta piekšlikumu pagarināt mācību gadu. Viņš vērtē, ka pašlaik tas izskatās nepārdomāts lēmums un uzsver: "Manuprāt, ir muļķīgi likt uzsvaru uz nepieciešamību pagarināt mācību gadu, neņemot vērā pārējās problēmas kādas pastāv izglītības sistēmā".
Jau ziņots, ka izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis iecerējis mācības pagarināt līdz Jāņiem, kā arī tās varētu sākties ātrāk – augustā.
Izglītības un zinātnes ministrija apņēmusies līdz nākamā gada martam izvērtēt skolēna noslodzi mācību gada laikā. Ministrs skaidroja, ka to ir svarīgi noskaidrot, lai lemtu par mācību gada pagarināšanu, jo Latvijā skolēni mācās 169 dienas, kamēr citās valstīs mācību gada ilgums ir no 181 līdz 184 dienām.
Uz sarakstu
