Auziņš: kas ir kvalitatīva augstākā izglītība?
Auziņš klāstīja, ka pēdējā laikā jēdziens "kvalitatīva izglītība" tiek lietots bieži, tajā pat laikā neviens nespēj izskaidrot, kāda tā ir. Auziņš atklāja, ka sarunājies arī ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītāju Arnis Kaktiņu, kurš atzinis, ka nav neviena pētījuma, kas parādītu, ko īsti sabiedrība uzskata par kvalitatīvu augstāko izglītību.
Arī pašu studentu prasības un dzīves mērķi, atnākot uz augstskolu, ir ļoti atšķirīgi. Ir jārod risinājumu, kura izglītības iestāde kuru no prasībām var īstenot, norāda Auziņš.
Viņš uzsver, ka arī lielāks finansējums izglītībai un pētniecībai neko neatrisinās, ja netiks domāts, ko mainīt izglītības kvalitātē.
Savukārt sasaistot augstskolu absolventus ar to tālāko iesaistīšanos uzņēmējdarbības vidē, Auziņš norādīja uz satraucošu tendenci, ka Latvijā veidojas jauna "uzņēmēju grupa", kuras mērķis ir apgūt pēc iespējas lielāku Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu, nevis pievērst uzmanību uzņēmējdarbības procesa kvalitātei.
Auziņš vilka paralēles ar agrāko laiku oligarhiem, kuru kabatās ieripojis viss finansējums, un tagad situācija esot līdzīga - jaunie uzņēmēji par galveno mērķi uzstādījuši saraust pēc iespējas lielāku struktūrfondu finansējumu, savukārt līdz tiem, kas izvēlas kvalitāti, nauda nenonāk.
Tikmēr Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola (ZZS) forumā ierosināja - lai augstskolas iegūtu lielāku valsts finansējumu, tās būtu jāuztver kā uzņēmēji un valstij jādod iespēja tām iegūt finansējumu uzņēmēju atbalsta projektos.
Daudzas augstskolas jau patlaban darbojas kā uzņēmēji, piesaistot ārvalstu studētgribētājus, līdz ar to arī ievērojamas ārvalstu investīcijas valstij, tādēļ tās būtu arī jābalsta kā uzņēmēji, norādīja Reizniece-Ozola.
Diskusijas augstskolu pasniedzēju, studentu, darba devēju un citu iesaistīto pušu starpā šodien turpināsies visas dienas garumā.
Foruma nolūks ir apspriest būtiskākos nosacījumus, lai mūsdienu augstskolas Latvijā varētu sekmīgāk īstenot to daudzveidīgās funkcijas, tostarp sagatavot studentus darba dzīvei, uzņēmējdarbībai vai akadēmiskajai karjerai, būt līdzvērtīgiem partneriem vai pieprasītiem pakalpojumu sniedzējiem uzņēmumiem un publiskā sektora institūcijām.
Forumu "Kvalitatīvas studijas un pētniecība Latvijas izaugsmei: vai augstskolas un uzņēmumi ir motivēti un līdzvērtīgi partneri?" rīko Liepājas Universitāte sadarbībā ar Latvijas Universitāti un AS "Swedbank".
Tajā piedalās pārstāvji no "Swedbank", Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, LU, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Latvijas Studentu apvienības, SIA "Sakret", Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Liepājas Universitātes, Latvijas Inovatoru apvienības, Latvijas Rektoru padomes, Daugavpils Universitātes un Augstākās izglītības padomes.
Uz sarakstu
