Žurnālistu asociācija: Latvijā nepieciešama neatkarīga reģionālā prese
Latvijā ir vajadzīga patstāvīga, neatkarīga reģionālā prese, kurā strādā no politiskām partijām, vietējās pašvaldības un dažādām citām ietekmēm neatkarīgi žurnālisti, uzskata Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA).
Kā norāda asociācijas pārstāvji, pēdējos gados strauji izplatījusies pašvaldību prakse dibināt savus informatīvos izdevumus, kuri izliekas par neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem, bet kurus apmaksā pašvaldības, tajos strādā pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālisti, un nereti to redkolēģijās ir pašvaldības amatpersonas.
Tas grauj gan neatkarīgu mediju ekonomisko pamatu, gan kropļo sabiedrības izpratni par neatkarīgu mediju lomu vietvaras uzraudzībā, uzsver LŽA.
Saskaņā ar likumu pašvaldībām noteiktās situācijās ir pienākums pašām izplatīt informāciju par savu darbu, un likums daļēji regulē jautājumu arī par izplatīšanas kanāliem, taču likums neļauj pašvaldībai veikt saimniecisko darbību, izdodot laikrakstus, kas acīmredzami konkurē ar neatkarīgajiem medijiem.
LŽA arī vērš uzmanību, ka likums "Par pašvaldībām" nenosaka pašvaldību pienākumu vispārīgi informēt sabiedrību, bet skaidri norāda, kas tām jāpublicē informācija par domes sēdēm, lēmumiem, saistošajiem noteikumiem, sabiedriskajām apspriešanām, atgādina asociācija. Domes priekšsēdētāja vai deputātu viedokļi, informācija par novada ievērojamiem cilvēkiem un vēsturi, sabiedriskām norisēm nav uzskatāma par tādu, ko likums pašvaldībai uzdotu par pienākumu apkopot un publicēt.
Ja pašvaldība uzskata, ka šādas informācijas publicēšanai nepieciešams drukāts izdevums un nepietiek ar publicēšanu internetā, tas saucams par pašvaldības dokumentu publikāciju vai biļetenu, atgādina LŽA. Asociācija skaidro, ka biļeteni nav plašsaziņas līdzekļi un nav reģistrējami Masu informācijas līdzekļu reģistrā, un esošie reģistrētie ir izslēdzami. Paziņojumi un lēmumi nevar tikt papildināti ar žurnālistisku darbību imitējošiem materiāliem, pašvaldības vadītāja un deputātu viedokļiem un citu informāciju, kas nav uzskatāma par pašvaldības normatīvajiem aktiem. Biļeteni tiek piegādāti iedzīvotājiem bez maksas.
LŽA valde Kultūras ministrijas izveidotajā darba grupā par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem aicinās normatīvajos aktos noteikt, ka pašvaldību un citu publisko personu finansēti vai pilnīgā vai daļējā kontrolē esoši informatīvie izdevumi un citi komunikācijas kanāli neveic komercdarbību reklāmas tirgū. Izņēmums ir domes pašas rīkotie pasākumi.
Ja pašvaldība uzskata, ka tās sociāli nenodrošinātie iedzīvotāji nevar atļauties iegādāties vietējo neatkarīgo presi un tāpēc tiem piegādājams bezmaksas izdevums, LŽA aicina biļetenu piegādāt visiem bez maksas, kā arī atbalstīt vietējās preses abonēšanu sociāli nenodrošinātajiem iedzīvotājiem, lai viņi būtu apgādāti ar daudzveidīgu un neatkarīgu informāciju, kas ļauj izdarīt informētu izvēli vēlēšanās un viedokļa formulēšanā par pašvaldības darbu.
Jau ziņots, ka Konkurences padome (KP) pagājušā gada vasarā publicētā dokumentā piedāvā aizliegt pašvaldībām dibināt savus medijus. KP norāda, ka pašvaldību iejaukšanās mediju tirgū apdraud mediju pastāvēšanu. Līdzīgs projekts top arī Kultūras ministrijā.
KP vadītāja Skaidrīte Ābrama intervijā LTV skaidroja, ka KP ir saņēmusi vairākas sūdzības un secinājusi, ka vairākās pašvaldībās vietvaru dibinātās avīzes īsteno negodīgu konkurenci. "Pašvaldības bieži dotē savus izdevums un tai pašā laikā iekasē naudu par reklāmu. Privātajiem medijiem tas ir vienīgais līdzekļu avots, bet pašvaldību laikraksti nosaka tā sauktās dempinga cenas, un neatkarīgiem laikrakstiem nav vairs iespēju," saka Ābrama. "Tad vienīgais paliek pašvaldības izdevums, kur tiek īstenotas pozitīvisma kampaņas," rezultātus raksturo KP vadītāja.
KP mājaslapā pieejamās "Konkurences novērtēšanas vadlīnijas valsts un pašvaldību lēmumu pieņēmējiem" pašlaik atrodas sabiedriskās apspriešanas stadijā.
Pašvaldību medijus piedāvā ierobežot arī Kultūras ministrija. Tā piedāvā nevis aizliegt pašvaldību laikrakstus pavisam, bet gan ar likuma varu liegt tām pārdot reklāmas laukumus un precīzāk definēt, ko nozīmē pašvaldības pienākums informēt sabiedrību. "Mēģinām atrast risinājumu, kur kaza ir dzīva un vilks paēdis, kur sabiedrība ir informēta par pašvaldības lēmumiem, vienlaikus ar ļoti striktiem grožiem ierobežot pašvaldības politiķiem iespējas manipulēt ar resursiem, par sevi ziņot tikai pozitīvi," priekšlikuma būtību skaidro Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis.
Priekšlikums aizliegt reklāmas pašvaldību medijos tiks, iespējams, iekļauts rīcības plānā Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam īstenošanai.
Uz sarakstu
