Strautiņš: Latvijas ekonomikā ir "formāla" recesija
Šā gada pirmajā ceturksnī IKP pret 2015.gada sākumu pieauga par 1,8%, bet pret 2015.gada beigām samazinājās par 0,1%. Arī pagājušā gada nogalē IKP ceturkšņa griezumā samazinājās par 0,3%.
Tas raksturo situāciju, kas atbilst bieži lietotai recesijas pazīmei - IKP pret iepriekšējo ceturksni sezonāli izlīdzinātajos datos samazinās divus ceturkšņus pēc kārtas.
"Tātad situācija nav spoža, taču makro datu kopaina neliecina, ka tautsaimniecība būtu lejupslīdes fāzē. Ne velti ekonomiski "tehniskas recesijas" jēdzienu lieto bieži, jo šis kritērijs ne vienmēr raksturo vispārējās tendences," skaidro Strautiņš.
Viņš informē, ka vakar Eiropas Komisijas publicētais Ekonomiskā noskaņojuma indekss ("Economic Sentiment Index") Latvijā martā bija augstākajā punktā (104,2 punkti) kopš 2014.gada jūlija. Saskaņā ar operatīvajiem datiem nodarbināto skaits gada pirmajā ceturksnī sezonāli izlīdzinātajos datos pieaudzis gan pret pagājušā gada ceturto ceturksni, gan pirmo ceturksni. Pagaidām neoficiāla informācija liecina, ka turpinās straujš algu kāpums.
"Tātad Latvijas ekonomikā nav visaptverošas recesijas sajūtas, dzīves līmenis turpina augt. Kā ekonomikas vājuma pazīmi nereti min neizpildīto pirmā ceturkšņa nodokļu ieņēmumu plānu. Taču jāatzīmē, ka budžeta veidošanas laikā tika gaidīta par faktiski piedzīvoto daudz lielāka inflācija. Pārrēķinot budžeta prognozes reālā izteiksmē, plāns ir izpildīts," skaidro Strautiņš.
Taču pat tehniska recesija nerodas gluži no nekā, norāda eksperts, akcentējot, ka atsevišķās nozarēs ir tiešām nopietnas likstas. Izlaides kritums celtniecībā pirmajā ceturksnī gada griezumā bijis 22%.
"Patiesība šajā Latvijas ekonomikas daļā varbūt nav tik ļauna, kā izskatās. Gada sākumā celtniecības apjoms ir vien apmēram puse to pārējiem ceturkšņiem raksturīgā, tāpēc tā rādītāji nav ļoti reprezentatīvi. 2014.gada pirmajā ceturksnī šī nozare gada griezumā auga par 24,6%, bet tas vēl nenozīmēja, ka pienākuši laimes un pārpilnības laiki. Ir labi zināms, ka ES fondu apguves kavēšanās dēļ ir krīze ēku celtniecībā, bet ceļu būvē apjomi šogad kārtējo reizi pārsniegs iepriekšējā gada līmeni. Šie darbi IKP datos parādīsies sekojošajos trīs ceturkšņos," skaidro Strautiņš.
Saskaņā ar CSP informāciju, neiepriecinoša situācija ir arī apstrādes rūpniecībā, kas gada griezumā augusi vien par 0,5% - mazāk, nekā varēja gaidīt.
"Šajā nozarē mijas ļoti pozitīvi stāsti ar lokālām krīzēm, kuru galvenais vaininieks ir bijušās PSRS valstu vājums un/vai tirdzniecības ierobežojumi. Kad šie efekti pāries, rūpniecības pieaugums paātrināsies, tās fundamentālais veselības stāvoklis raksturojams kā drīzāk labs," norāda eksperts.
Viņaprāt, drīzāk patīkams pārsteigums šodien saņemtajos datos ir kāpums transporta un uzglabāšanas nozarē par 2.9%.
"Nav šaubu, ka augoša vietējā ekonomika rada papildus pieprasījumu pēc šiem pakalpojumiem, taču vienalga varēja gaidīt, ka tranzīta sarukums par piektdaļu radījis lielāku ietekmi," saka Strautiņš.
Aizvadītajos divos gados Latvijā izaugsmes pārsteigumi ir bijuši kopumā negatīvi, ir ticami, ka tāds būs arī šogad, norāda Strautiņš. Taču lēnāka izaugsme ir notikusi vienlaikus ar potenciālo risku avotu novēršanu - šajā laikā ekonomikā ir sprāgušas dažas bumbas ar laika degli, skaidro eksperts. Piemēram, tranzīta stratēģiskie riski bija labi zināmi jau iepriekš, "Latvijas Dzelzceļš" bija rēķinājies, ka kritums par 20% varētu notikt jau pērn. Tas nenotika un varēja cerēt, ka nepiepildīsies pesimistiskās prognozes arī par šo gadu.
"Esam nonākuši pie nedaudz mazāka IKP, nekā varēja cerēt pirms pāris gadiem, bet arī vēl nesprāgušo bumbu ir mazāk. Ekonomika ir kļuvusi robustāka pret ārējiem satricinājumiem, un enerģija mājokļu tirgus un patēriņa kāpumam nākotnē ir turpinājusi uzkrāties, tālāk pieaugot ietaupījumiem un samazinoties mājsaimniecību parādu līmenim," piebilst Strautiņš.
Uz sarakstu
