Skolēni Siguldā iepazīst Latvijas vēstures "lappuses"
Pirmdien, 22.februārī, Siguldas novada bibliotēku apmeklēja Siguldas Valsts ģimnāzijas 10.a klase kopā ar vēstures skolotāju Inesi Bergu, lai iepazītos ar Latvijas vēstures lappusēm izstādē "Sadzejotā valsts", pilsētas informācijas portāls Sigulda24.lv uzzināja Siguldas novada pašvaldībā.
Izstāde skatāma kā lapas Facebook tīklā, kurā dažādu laikmetu rakstnieki un mūziķi veido ierakstus un notikumus, raksta komentārus. Skolēniem izstādes noformējums šķita atpazīstams. Skolotāja Berga audzēkņus sadalīja grupās un katra no tām izpētīja un iepazina sīkāk katru no piecām izstādes daļām. Noslēgumā katra grupa prezentēja attiecīgā laikmeta valsts idejas izpausmes latviešu mākslā, literatūrā, mūzikā un politikā.
Latvijā prasību pēc savas valsts pirmie izvirzījuši tieši dzejnieki. Viņi arī piedalījās valsts izcīņā, nosargāšanā un jauncelsmē, dalās ar tautu sāpēs par Latvijas valsts bojāeju. Okupācijas gados dzejnieki uzturējuši dzīvu patriotisma garu, pamatīgi slēpto valsts ideju neļaujot aizmirst rūpīgi šifrētos tekstos, lai, pienākot Trešajai atmodai, aktīvi piedalītos mūsu valsts atjaunošanā.
Raiņa, Kārļa Skalbes un Viļa Plūdoņa tekstos lasāma prasība pēc Latvijas valsts. Aleksandra Čaka poēmas "Mūžības skartie" manuskripts un strēlniekiem veltīti citu autoru literārie darbi vēstī par leģendārajām varonības dienām. Tādu autoru kā Anna Brigadere, Edvarts Virza un Aspazija rokraksti liecina par literatūras uzplaukumu jaunajā valstī 20.gs. 20./30.gados, kad par pašapziņas nesēju kļuvis zemnieka tēls. Okupācijas gados tapušie teksti, tostarp Imanta Ziedoņa un Māras Zālītes darbi, neļauj skatītājam (lasītājam) aizmirst par piederību mūsu zemei un tautai, valodai un vēsturei.
Izstādē daudzos rokrakstus papildina fotoattēli un priekšmeti – vēstures liecinieki. Izstādes noslēdzošo daļu veido stāsti par nacionālā mīta nozīmīgākiem motīviem, kā arī apsveikumi Latvijas valstij.
Uz sarakstu
