Rinkēvičs: Diplomātiem jādara viss iespējamais, lai neatkārtotos Latvijas vēstures baisās lappuses
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, Rinkēvičs savā uzrunā sacīja, ka otrdien, 14.jūnijā, aprit 75.gadadiena kopš padomju deportāciju sākuma, kuru laikā starp daudziem tūkstošiem nevainīgu cilvēku tika represēti arī Latvijas diplomāti.
"Viņu vienīgais noziegums bija cīņa par Latvijas valsts neatkarību, tās dibināšanu un Latvijas starptautisko atzīšanu "de iure". Arī šodien Latvijas ārlietu dienestam un tās diplomātiem ir jādara viss, lai neatkārtotos šīs baisās Latvijas vēstures lappuses," sacīja ministrs, aicinot godināt un neaizmirst Latvijas ārlietu dienesta darbiniekus, kuri padomju varas represijās, pildot savus amata pienākumus, samaksāja ar visdārgāko - savu dzīvību.
Godinot represēto Ārlietu dienesta darbinieku piemiņu, Ārlietu ministrijā apskatāma īpaši šim notikumam sagatavota ekspozīcija - septiņu Latvijas ārlietu dienesta darbinieku aresta lietu oriģināli.
Šobrīd apzināts kopumā 71 padomju varas represijās laika posmā no 1940.gada līdz 1949.gadam cietušais ārlietu dienesta darbinieks. Aresta iemesls visbiežāk bija politiska vai administratīva darbība, kas bija notikusi pirms okupācijas, un 14.jūnija arestos viņu apzīmējums bija "sociāli bīstami elementi".
Gan Ārlietu ministrijā strādājošiem, gan citiem interesentiem ir pieejami zinātniskie pētījumi par represijām, ir pieejamas deportēto atmiņas, bet šī izstāde ļauj skatīt ikdienā nepieejamus oriģinālos dokumentus - Latvijas Ārlietu dienesta darbinieku aresta lietas.
Padomju represīvās struktūras politiskās represijas sāka 1940.gadā, lai nepieļautu organizētu pretošanos un neitralizētu tos, kurus uzskatīja par PSRS okupācijas režīma pretiniekiem.
Latvijas valsts amatpersonu un redzamāko politisko darbinieku, arī diplomātu aresti aizsākās jau 1940.gada jūlijā, pastiprinājās sākot ar oktobri, bet vairākums Ārlietu dienesta darbinieku ar ģimenēm bija to 15 443 Latvijas iedzīvotāju vidū, kas kļuva par 1941.gada 14.jūnija deportācijas upuriem.
Gatavojoties Latvijas simtgadei, Ārlietu ministrija atjaunos piemiņas plāksni, tajā esošo sarakstu papildinot ar 23 vārdiem, kuru lietas izpētītas pēdējos trīs gados.
Uz sarakstu
