Raidījums: Latvijā iedzīvotājiem bez īpašām problēmām iespējams iegādāties sprāgstvielu izejvielas
Latvijā jau vairāk nekā piecus gadus pastāv ierobežojumi, lai uzņēmumi vai privātpersonas nevarētu "neredzami" iegādāties dažādus ķīmiskus materiālus vai vielas, no kurām var izgatavot vai kuras var lietot kā sprāgstvielas, proti, iegādājoties tās, jāuzrāda dokumenti.
Taču raidījums izpētījis, ka tikt pat pie visbīstamāko sprāgstvielu izejvielām varot bez liekām formalitātēm. Raidījumā tiek minēts, ka viena no vielām, kuras teroristi izmanto sprādzienu organizēšanā gan Irākā, gan Afganistānā, ir amonija nitrāts - mēslojums, kas nopērkams jebkurā dārza preču veikalā. Šo vielu sprādzienos Oslo izmantojis arī Anderss Bērings-Breivīks, un, piemēram, mašīnas uzspridzināšanai nepieciešami apmēram desmit kilogrami šīs vielas.
Likums nosaka, ka, iegādājoties to, jāuzrāda personu apliecinoši dokumenti un pircējam ir jāparakstās, ka vielu izmantos tikai augu mēslošanai. Raidījuma žurnālistam, pērkot šo vielu divu kilogramu iepakojumā veikalā "Depo", tas arī tika prasīts, taču, piemēram, Centrāltirgū, iegādājoties analoģisku iepakojumu, nevienu pārdevēju pircēja identitāte neesot interesējusi.
Raidījuma veidotāji arī pārliecinājušies, ka bez problēmām iespējams iegādāties spēcīgas ķimikālijas, kas nepieciešamas, piemēram, acetona peroksīda izgatavošanai, kas kā sprāgstviela tikusi izmantota nesenajos Briseles sprādzienos. Viena no šīs sprāgstvielas sastāvdaļām ir sērskābe, kas plaši nav pieejama, taču žurnālists bez aizķeršanās litru sērskābes iegādājies pie ķīmisko vielu izplatītāja, firmas "Enola", kas nekādu personas apliecinošu dokumentu nav prasījusi.
Bez lielām grūtībām iegādājama arī otra šīs sprāgstvielas sastāvdaļa - ūdeņraža pārskābe. Šim nolūkam nepieciešama ūdeņraža pārskābe ar vismaz 30% koncentrāciju, un tādu LTV žurnālists iegādājies no kādas sievietes, kas tika atrasta ar pārdevēju starpniecību tirgū "Latgalīte".
Pētot internetā pieejamās receptes, raidījums secinājis, ka daudzas no tām, kas turklāt rakstītas labā latviešu valodā, ļoti precīzi raksturo ķīmiskos procesus, kas nepieciešami, lai pagatavotu sprāgstvielas. To apliecinājuši arī raidījumā intervētie ķīmiķi, gan atzīstot, ka aprakstītās sprāgstvielas ir ļoti nestabilas un radīt tās ir ļoti bīstami.
Kā raidījumam apliecināja Drošības policijas priekšnieka vietnieks Juris Leitietis, lai arī šobrīd Krimināllikums paredz kriminālatbildību par pašu sprāgstvielu izgatavošanu, neviens likums neliedz cilvēkiem publiski dalīties informācijā un precīzās instrukcijās, kā sprāgstvielas būtu izgatavojamas. Līdz ar to nav iespējams vērsties pret cilvēkiem, kas to dara.
Drošības policijā gan norāda, ka nav neiespējami panākt, lai specdienesti sekotu šādām aktivitātēm un uzraudzītu, lai tās internetā tomēr neparādās, ja vien šādu instrukciju izplatīšanu liegtu likums.
Uz sarakstu
