Premjera parlamentārais sekretārs: Lauksaimniecībā ārkārtas situācija būtu nosakāma plašākā teritorijā
"Mūsu politiskā nostāja ir tāda, ka ir jāpaplašina teritorijas [kurās izsludināta ārkārtas situācija], kas nav viegli, bet mēs uz to virzāmies," teica Krauze.
Viņš piebilda, ka jāvēršas arī Eiropas Komisijā (EK) ar prasību atbalstīt plūdos cietušos lauksaimniekus. "Tas ir sarežģīts process, un rezultāts nav garantēts, bet ir jādara," sacīja Krauze.
Viņš arī atzina, ka kompensācijas no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ierobežoto līdzekļu dēļ nebūs iespējams piešķirt visiem lietavās un plūdos cietušajiem lauksaimniekiem pilnā apmērā, taču ārkārtas situācijas izsludināšana atvieglotu lauksaimniekiem, piemēram, sarunas ar bankām par kredītu pārstrukturēšanu.
Savukārt Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktore Anna Vītola-Helviga sacīja, ka situācija Latvijas reģionos lietavu dēļ pasliktinās, proti, plūdu skartās teritorijas salīdzinājumā ar augusta beigām ir palielinājušās. Audzis arī pieteikumu skaits kompensāciju saņemšanai, jo lauksaimnieku cerības, ka ražu tomēr izdosies novākt, sarūk.
Vītola-Helviga minēja, ka daļa lielo saimniecību vēl nav iesniegušas pieteikumus un gaida pēdējo brīdi, kad to darīt, jo vēl cer ražu novākt.
Jau ziņots, ka patlaban ārkārtas situācija lauksaimniecības jomā ilgstošo lietavu un plūdu radītās situācijas dēļ izsludināta 29 novados, tostarp Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu, Krustpils, Salas un Aknīstes novados.
Kā atbildīgā institūcija par darbību koordināciju ārkārtas situācijas laikā noteikta Zemkopības ministrija.
Uz sarakstu