Pētniece: Militāra apdraudējuma gadījumā sabiedrības saliedētība cīņā pret agresoru būs apgrūtināta
Publikācijā, kas ievietota Aizsardzības ministrijas izveidotajā portālā "sargs.lv", Bērziņa analizē Krievijas prezidenta Vladimira Putina 2015.gada 31.decembrī apstiprināto "Krievijas nacionālās drošības stratēģiju", kas aizstāj 2009.gada 12.maija dokumentu "Par Krievijas nacionālās drošības stratēģiju līdz 2020 gadam".
Bērziņa secina, ka jaunā Krievijas Nacionālā drošības stratēģija dod vairākus būtiskus un nepatīkamus signālus Baltijas valstu drošības kontekstā.
Pirmkārt, tām ir jārēķinās ar to, ka viens no svarīgiem Krievijas ilgtermiņa stratēģiskās attīstības virzieniem ir līdzšinējo starptautiskās sadarbības noteikumu pārskatīšana. Krievijas iespējas īstenot šo stratēģisko mērķi šobrīd apgrūtina iekšējās ekonomiskās grūtības, kā arī tās iesaiste Ukrainas krīzē, kas ir parādījusi Krievijas agresīvo raksturu starptautisko jautājumu risināšanā. Tomēr Krievija konsekventi cenšas īstenot savus stratēģiskos nodomus un, ja vien globālais konteksts pavērs jaunas iespējas, Krievija tās nešaubīgi izmantos savās interesēs.
Lai arī pašreizējie notikumi starptautiskajā politikā kavē šī Krievijas mērķa īstenošanu pilnā mērā, to vajadzētu uztvert tikai kā īslaicīgu priekšrocību un tālākos stratēģiskos scenārijus izstrādāt, rēķinoties ar to, ka Krievija centīsies definēt un nostiprināt jaunus spēles noteikumus.
No Krievijas skatpunkta, lielvarām jeb nozīmīgākajiem spēka centriem policentriskas pasaules veidošanās apstākļos ir jāvienojas par jauniem spēles noteikumiem, neņemot vērā mazo valstu intereses. Šādā griezumā Baltijas valstis ir viens no objektiem Krievijas un ASV kā ietekmīgākās NATO dalībvalsts attiecībās.
Pašreizējais NATO un Krievijas militārā spēka samērs garantē Baltijas valstu neatkarību un drošību, tomēr Baltijas valstīm kā reāls drauds ir jānovērtē scenārijs, kas paredz ASV globālās varas un ietekmes mazināšanos. Tas nozīmē, ka būtiski pieaug arī militārās pašaizsardzības kā stratēģiskās atturēšanas instrumenta nozīme un drošības jautājumu risināšanā primārā uzmanība būtu jāvērš uz militāru spēju attīstīšanu, kas dotu iespēju sniegt atbildi militāra uzbrukuma gadījumā.
Otrkārt, saglabāsies informatīvās un ideoloģiskās pretdarbības nozīme Krievijas un rietumvalstu attiecībās, kas Baltijas valstīs ir īpaši aktuāla problēma, ņemot vērā salīdzinoši lielo krievvalodīgo iedzīvotāju daļu, kā arī plašo Krievijas iekšējo mediju ietekmi gan tehniskās, gan valodas pieejamības ziņā.
Ņemot vērā salīdzinoši augsto atbalstu Krievijas veicinātajām idejām Baltijas valstu krievvalodīgo iedzīvotāju vidū, pastāv risks, ka militāra apdraudējuma gadījumā pastiprināsies iekšējie sašķeltības procesi un sabiedrības saliedētība cīņā pret ārējo agresoru būs apgrūtināta. Lai arī šobrīd Baltijas valstīs ir miermīlīga līdzāspastāvēšana starp pamatnācijām un etniskajām minoritātēm, būtu svarīgi jau laikus apzināties, ka uzskatu polarizācija ir drauds nacionālai drošībai, secina Bērziņa.
Uz sarakstu
