Pētījums: Lielākajā daļā ģimeņu ekonomiskās krīzes dēļ savstarpējās attiecības nav mainījušās
Lielākā daļa respondentu jeb 74% norādījuši, ka krīzes ietekmē savstarpējās attiecības ģimenē nav mainījušās, 17% atzinuši, ka tās ir pasliktinājušās, bet tikai 5% atbildējuši, ka attiecības ir uzlabojušās.
Pētnieki ir atklājuši sakarības starp dažādām demogrāfiskajām grupām un viņu attieksmi pret savstarpējo attiecību izmaiņām krīzes ietekmē, piemēram, ir lielāka varbūtība, ka respondenti vecumā no 25 līdz 44 gadiem attiecību izmaiņas vērtēs negatīvāk, tikmēr vecāki cilvēki uzskata, ka tās ir nemainīgas.
Zināma saistība novērota arī starp krīzes ietekmes vērtējumu un attiecībām - respondenti, kuri krīzes ietekmi uz sevi vai savu ģimeni vērtē kā lielu, divreiz biežāk norādījuši, ka attiecības ģimenē ir pasliktinājušās.
Latvija ir no tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas uzrādījušas visaugstāko iedzīvotāju īpatsvaru, kuriem darbā pavadītā laika dēļ ir arvien grūtāk pildīt pienākumus ģimenē, - Latvijā tie ir 56%, kamēr Eiropas Savienībā vidēji - 30%. Tomēr tas vedina samērā pozitīvi vērtēt ģimenes saišu noturību pret ekonomisko krīzi, secinājuši grāmatas autori.
Noskaidrots arī, kā mainījušies iedzīvotāju izklaides paradumi krīzes ietekmē. No tiem iedzīvotājiem, kuri vērtējuši, ka krīzes ietekme uz viņiem bijusi vidēja, vairāk nekā puse mazāk līdzekļu veltīja svētkiem, izklaidei, dāvanām, atteicās no ārzemju ceļojumiem, kā arī samazināja kultūras pasākumu apmeklējumus un mazāk apmeklēja kafejnīcas un restorānus. Krietni vien mazāk šādu iedzīvotāju bija starp tiem, kuri vērtēja, ka krīze viņus skārusi nedaudz.
Uz sarakstu