Pensiju 3.līmenī uzkrātā pensiju kapitāla vērtība pērn auga par 18%
Privātajos pensiju fondos jeb pensiju 3.līmenī uzkrātā pensiju kapitāla vērtība 2015.gadā pieauga par 18% un sasniedza 330,4 miljonus eiro, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotā informācija.
Tas ir ārkārtīgi apsveicams rezultāts, pagājušā gada pieaugumu vērtēja asociācijas Privāto pensiju fondu komisijas eksperte Jolanta Jērāne.
Pagājušajā gadā pensiju 3.līmenī veiktas iemaksas 67,49 miljonu eiro apmērā, kas ir par 26% vairāk nekā 2014.gadā.
No iemaksām pērn lielāko daļu veica privātpersonas - individuālie dalībnieki iemaksāja 57,59 miljonus eiro, kas ir par 31% vairāk nekā 2014.gadā. Privātpersonas turpina izmantot privātos pensiju fondus kā alternatīvu citiem ilgtermiņa uzkrājumu veidiem un ieguldījumiem citos finanšu instrumentos, kā arī kā ērtu mantojuma risinājumu, minēts Pensiju fondu apskatā.
Savukārt darba devēju iemaksas pērn neuzrādīja ievērojamu pieaugumu un bija 9,9 miljoni eiro, kas 2014.gada apjomu pārsniedz vien par 0,3 miljoniem eiro jeb 3%. Uzņēmumu skaita ziņā, kas veic iemaksas par saviem darbiniekiem, bija pat vērojamas kritums - no 1033 dalībniekiem 2014.gadā uz 962 dalībniekiem 2015.gadā. Jērāne paskaidroja, ka iemaksas veicošo uzņēmumu samazinājumam ir dažādi iemesli, liela daļa no tiem, kuri vairs neveic iemaksas, to darīt pārtrauc uz laiku individuālu finansiālu apsvērumu vai problēmu dēļ.
Pašlaik pensiju 3.līmenī ir 255 013 dalībnieki - 78% individuālo dalībnieku un 22% uzņēmumu darbinieku, par kuriem iemaksas veic darba devēji. Pensiju 3.līmeņa dalībnieku skaits ir tikai piektā daļa no pensiju 2.līmeņa dalībnieku skaita. Rādītājs uzlabojas katru ceturksni, taču tempi ir lēni. Diemžēl jauni dalībnieki neiesaistās pietiekami aktīvi, vērtēja Jērāne. Viņa uzskata, ka darba devēji varētu aktīvāk izmantot iemaksas pensiju fondos kā papildu finanšu bonusu darbiniekam, kam turklāt tiek piemērotas nodokļu atlaides.
Pensiju 3.līmeņa dalībnieku skaits 2015.gadā audzis par 20 024 personām.
Pensiju 3.līmeņa pensiju fondu uzdevums ilgtermiņā ir palielināt dalībnieku skaitu pensiju 3.līmenī tā, lai vismaz puse strādājošo veidotu arī savus privātos pensijas uzkrājumus individuāli vai ar darba devēja līdzdalību. Pensiju apskatā norādīts, ka valsts pārvaldes institūcijām būtu jārod iespēja saviem darbiniekiem veidot privātas pensijas uzkrājumus kā papildu darba samaksas elementu. Pagaidām šāda iespēja pastāv privātajiem un valsts uzņēmumiem un šāda nevienlīdzīga situācija darba tirgū nav vēlama, secināts apskatā.
2015.gada beigās vidējais pensiju 3.līmeņa dalībnieku vecums bija 47 gadi, un salīdzinājumā ar 2014.gadu vidējas vecums audzis par diviem gadiem. Šis fakts nav iepriecinošs, jo liecina, ka pensiju 3.līmeņa dalībai piesakās gados arvien vecāki cilvēki, atzina Jērāne. Eksperti vērtē, ka gados jaunie strādājošie vēl nav sasnieguši pārliecību, ka sabiedrības novecošanās rezultātā privātās pensijas uzkrājums varētu būt visnozīmīgākais labklājības līmeni vecumdienās ietekmējošais faktors.
Komercbanku asociācija norāda, ka pērn privātie pensiju fondi strādāja ar vērā ņemamu ienesīgumu, nodrošinot pensiju līdzekļu vidējo pieaugumu 2015.gada laikā par 2,28%. Konservatīvo plānu vidējais ienesīgums bijis 1,71% gadā, aktīvo plānu - 3,34% gadā. Stabilāks ienesīgums nodrošināts vidējā termiņā - vidējais trīs gadu ienesīgums bijis 3,75%, piecu gadu - 3,44%, desmit gadu - 3,34%.
No privātajiem pensiju fondiem tiek veiktas arī izmaksas - 2015.gadā izmaksātais privātās pensijas kapitāls sasniedza 22,3 miljonus eiro, kas ir par 28% jeb 4,9 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekš. No izmaksātā kapitāla 93% ir izmaksas privātpersonām, kuru vecums pārsniedz 55 gadus. Šī pozīcija salīdzinājumā ar 2014.gadu pērn augusi par 26%. Pērn par 102% salīdzinājumā ar 2014.gadu augušas izmaksas pensiju plānu dalībnieku mantiniekiem, lai arī no kopējām izmaksām tās veido vien 3%.
Pagājušajā gadā no dalības privātajos pensiju fondos izstājies 7121 dalībnieks, kas ir par 1162 dalībniekiem vairāk nekā gadu iepriekš.
2015.gadā privātās pensijas kapitāls, kas pārvests starp pensiju fondiem, palielinājies par 41% salīdzinājumā ar 2014.gadu un sasniedzis 0,82 miljonus eiro. Tomēr pārvestā kapitāla īpatsvars pret kopējiem plānu aktīviem ir neliels - 0,2%, kas liecina par dalībnieku lojalitāti izvēlētajam pensiju fondam, secināts apskatā. Tirgū vērojami arī daži privātās pensijas kapitāla pārvedumi no citām Eiropas valstīm uz Latvijas privātajiem pensiju fondiem.
Latvijā pašlaik darbojas seši privātie pensiju fondi, no kuriem pieci ir atklātie, bet viens slēgtais pensiju fonds. Tiek piedāvāti 15 dažādi pensiju plāni, kas atšķiras pēc līdzekļu ieguldīšanas stratēģijas un ienesīguma rādītājiem - pieci pensiju plāni ir ar sabalansētu ieguldījumu stratēģiju, 11 - ar aktīvu. Pērn pensiju plānu skaits samazinājās no 18 uz 15, jo tika apvienoti vairāki līdzīgi pensiju plāni viena pensiju fonda robežās.
Privātie pensiju fondi jeb pensiju sistēmas 3.līmenis ir iespēja veidot papildu uzkrājumus nākotnes pensijai - iemaksas brīvprātīgi veic pats cilvēks vai viņa darba devējs, tās tiek ieguldītas kādā no privāto pensiju fondu administrētiem pensiju plāniem. Pensiju 3. līmeņa kapitāls tiek uzkrāts un ieguldīts finanšu tirgos.
Uz sarakstu