OECD: Latvijai joprojām liels izaicinājums būs darba tirgus nākotnes vajadzību apmierināšana
Ziņojumā teikts - vidēja un ilgtermiņa prognozes parāda, ka Latvijai būs vairāk nepieciešami profesionālo augstākās izglītības studiju beidzēji, kā arī zinātnes, tehnoloģiju, inženieru, matemātikas un medicīnas studiju beidzēju. Lai gan ir veikti uzlabojumi šajā virzienā, Latviju joprojām sagaida liels izaicinājums, lai pielāgotu šo jomu kapacitāti nākotnes vajadzībām, teikts ziņojumā.
Tā, piemēram, 2014.gadā nedaudz vairāk nekā 40% no absolventiem bija sociālo zinātņu, biznesa un jurisprudences jomā. Savukārt inženieru, ražošanas un būvniecības jomā absolventu skaits bija nedaudz mazāk nekā 15% no visu absolventu skaita Latvijā. Savukārt 2004.gadā sociālo zinātņu, biznesa un jurisprudences absolventu skaits bija teju 55% no visu beidzēju skaita.
OECD atzinīgi vērtē valdības vēlmi palielināt budžeta vietu skaitu tehniskajās zinātnēs, tomēr norāda arī uz citiem veicamajiem uzlabojumiem. Kā teikts ziņojumā, Latvijā, tāpat kā daudzās citās OECD valstīs, ļoti maz sieviešu izvēlas studēt tehniskās zinātnes. Līdz ar to organizācija iesaka raudzīties uz citu valstu piemēriem, lai palielinātu tehniskajās zinātnēs studējošo sieviešu skaitu.
Tāpat OECD norāda, ka Latvijā augstākā izglītība iedalās divās daļās - valsts augstskolās un privātajās institūcijās un koledžās. Ziņojumā teikts, ka liela daļa no privāto augstskolu piedāvājuma ir tieši tās studiju programmas, kas nav valsts prioritātes. Piemēram, 2013.gadā no visām 310 sociālo zinātņu, biznesa un jurisprudences programmām Latvijā, 124 piedāvāja tieši privātās augstskolas un koledžas. Savukārt inženieru un ražošanas jomu programmas privātās augstskolas piedāvā salīdzinoši maz.
OECD norāda, ka valsts finansējuma un reglamentējošā politika varētu vairāk stimulēt privātā sektora augstskolas, lai tās vairāk atsauktos nacionālajām prioritātēm.
Uz sarakstu
