NEPLP vēstulē Saeimai noraida deputātu pārmetumus par NEPLP darbību un reputācijas zudumu
Izvērtējot Saeimas deputātu iesniegumā minētos argumentus, NEPLP nesaskata nedz pierādījumus, nedz iemeslus pamatotām šaubām par NEPLP locekļu reputācijas zudumu kopš 2012.gada 2 februāra, kad NEPLP locekļi tika apstiprināti amatā ar Saeimas lēmumu. "NEPLP darbība elektronisko mediju uzraudzības jomā ir bijusi mērķtiecīga un pārdomāta, jo lēmumus esam pieņēmuši pēc konsultācijām ar nozari un skaidri apzinoties atbildību Latvijas sabiedrības priekšā," vēstulē skaidro NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants.
Vēstulē sacīts, ka, iepazīstoties ar atsevišķu Saeimas deputātu iesniegumu, redzams, ka deputātu ierosinājums atlaist NEPLP tiek pamatots ar it kā konstatētiem tādiem normatīvajos aktos noteiktiem apstākļiem, kas liedz attiecīgajai personai būt par padomes locekli un šajā konkrētajā gadījumā - ar labas reputācijas trūkumu. Savukārt labas reputācijas trūkums tiek pamatots ar Valsts kontroles ziņojumā konstatētajiem trūkumiem, grozījumu veikšanu SIA "Radio Skonto Vidzeme" izsniegtajā apraides atļaujā un Latvijas Radio programmas "Latvijas Radio 5 - Pieci.lv" ēterā izskanējušajiem raidījumiem, kas saturēja necenzētu leksiku.
NEPLP vēstulē pievienots skaidrojums par katru no trim minētajiem jautājumiem.
NEPLP uzskata, ka lēmums par izmaiņām SIA "Radio Skonto Vidzeme" izsniegtajā apraides atļaujā ir pieņemts, balstoties uz nacionālo interešu aspektu, rūpējoties par nacionālajām interesēm atbilstošas informācijas pieejamību svešvalodā runājošiem Latvijas iedzīvotājiem. Līdz ar to nav ne mazākā pamata apšaubīt NEPLP locekļu kompetenci un spēju pieņemt kompetentus, Latvijas valsts interesēm atbilstošus lēmumus.
NEPLP locekļi, pieņemot lēmumu par izmaiņām SIA "Radio Skonto Vidzeme" izsniegtajā apraides atļaujā, padziļināti vērtēja informatīvā kara radīto risku un konstatēja sekojošus apstākļus, kas bija par pamatu šā lēmuma pieņemšanai likumā noteiktajā kārtībā, - SIA "Radio Skonto Vidzeme" ir Latvijā reģistrēts un Latvijas pilsoņiem piederošs elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kurš ir SIA "Radio Skonto" grupas uzņēmums. Tā īpašnieks ir SIA "RS Media", kas pieder Ivaram Embrektam - 40%, Edijam Akolovam - 20% un Baibai Vāverei - 40%.
Vēstulē teikts, ka SIA "Radio Skonto Vidzeme", veidojot programmu "Radio Skonto plus", paredz ilgtermiņa attīstību un investīcijas apmēram 100 000 eiro apmērā. Ņemot vērā "Radio Skonto" grupas uzņēmumu augsto kompetenci un pieredzi, kā arī stabilas pirmās vietas klausītāko radio programmu sarakstā, nav šaubu par programmas "Radio Skonto plus" reitingiem un darbības ilgtspēju. Ņemot vērā to, ka programma "Radio Skonto plus" tiks sagatavota Latvijā, līdz ar to tiktu sagatavots konkurētspējīgs produkts - Latvijā ražota programma ar Latvijā ražotām ziņām.
Tāpat programma "Radio Skonto plus" veicinātu integrāciju un cilvēku, kuru dzimtā valoda ir svešvaloda, piederības sajūtu Latvijai. Programma "Radio Skonto plus" spētu konkurēt un izkonkurēt tās radio programmas svešvalodās, kuru veidošanā tiek izmantoti ārvalstu elektronisko plašsaziņas līdzekļu gatavotie raidījumi, tādējādi samazinot propagandas rakstura informācijas daudzumu un veicinot Latvijai labvēlīga sabiedriskā viedokļa veidošanu.
Pašlaik Rīgā ir dzirdama 31 radioprogramma, no kurām septiņas programmas ir krievu valodā. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem uz 2014.gada sākumu, Rīgā dzīvo 643 368 iedzīvotāji, no kuriem 45,7% ir latvieši un 38,3% - krievi. Līdz ar to šādas krievu valodā raidošas radio stacijas darbība veicinātu Rīgas iedzīvotāju integrāciju. Programmā "Radio Skonto plus" tiks izmantotas kvalitatīvas ziņas, kuras nodrošinās profesionāls ziņu dienests, sacīts NEPLP nosūtītajā vēstulē.
Ņemot vērā 2014.gada 23.oktobrī pieņemtos likuma grozījumus, no 2016.gada 1.janvāra palielināsies elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kuri veido un izplata radio programmas latviešu valodā, reklāmas tirgus dalībnieku skaits. SIA "Radio Skonto Vidzeme", raidot programmu "Radio Skonto plus", saglabātu esošo tirgus daļu un varētu turpināt raidīt Latvijā ražotu saturu. SIA "Radio Skonto Vidzeme" pēdējā gada laikā nav ar spēkā stājušos tiesas spriedumu konstatēti likuma pārkāpumi, sacīts NEPLP nosūtītajā vēstulē.
NEPLP vēstulē Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai skaidro jautājumu par Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2014.gada pārskata sagatavošanas pareizību".
Vēstulē atgādināts, kādi ir Valsts kontroles pārmetumi NEPLP. Pirmkārt, tā ir neefektīva rīkošanās ar finanšu līdzekļiem 1 843 070 eiro apmērā, kuru Valsts kontrole saskata sekojošos apstākļos - Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas (LTV) rīcībā uz 2014.gada 31.decembri ir avansā samaksāti valsts budžeta līdzekļi 1 771 072 eiro apmērā, kas 2014.gadā bija noteikti konkrētām valsts vajadzībām saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu.
Otrkārt, NEPLP nav nodrošinājusi pietiekamu kontroli pār komerctelevīzijām piešķirtās valsts dotācijas izlietojuma uzraudzību par sabiedriskā pasūtījuma izpildi, kā rezultātā veikta samaksa par neizpildītu pasūtījumu 54 834 eiro apmērā.
Treškārt, noslēdzot līgumus par pakalpojumiem 10 007 eiro (bez pievienotās vērtības nodokļa) apmērā, neveicot iepirkuma procedūru, NEPLP nav ievērojusi Publisko iepirkumu likuma prasības, tādējādi nav nodrošinājusi iepirkuma procedūras atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem.
Ceturtkārt, noslēdzot līgumus par pakalpojumiem jautājumos, kuru risināšana ietilpst attiecīgās institūcijas darbinieku pienākumos, NEPLP nav tiesiski un efektīvi rīkojusies ar finanšu līdzekļiem 7157 eiro apmērā.
Par attiecīgajiem apstākļiem vēstulē seko secīgi NEPLP paskaidrojumi.
Attiecībā uz Latvijas Radio un LTV rīcību ar finanšu līdzekļu izlietojumu Valsts kontroles ziņojumā NEPLP vēstulē sniedz atbildi, ka Latvijas Radio un LTV nav valsts pārvaldes iestādes vai klasiski ražošanas uzņēmumi, tādēļ Eiropas Savienības (ES) valstu labajā praksē sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir noteikta speciāla, adekvāta finansēšanas kārtība atbilstoši sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu definīcijai, nevis vispārējai valsts iestāžu finansēšanas kārtībai, uz ko NEPLP ir vairākkārt norādījusi lēmumu pieņēmējiem. 2013.gada 7.janvārī NEPLP apstiprināta koncepcija par jauna Latvijas elektroniskā sabiedriskā medija izveidi.
Latvijas Radio un LTV minētos līdzekļus nebija iztērējusi uz 2014.gada 31.decembri. Atsevišķi maksājumi par 2014.gadā īstenotiem ilgtermiņa projektiem (seriāliem u.tml.) ir veikti 2015.gada sākumā, savukārt atsevišķi projekti tiek un tiks īstenoti līdz 2015.gada beigām, 2016.gada sākumam. Vienlaikus NEPLP saprot un respektē Valsts kontroles burtisko pieeju likuma prasībām - gada ietvaros piešķirtais finansējums ir jāiztērē konkrētā kalendārā gada ietvaros, tomēr pašreizējā situācijā piešķirtie līdzekļi nav iztērēti neefektīvi - tērēšanas pēc, bet atbilstoši labas pārvaldības principam rezervēti plānoto projektu īstenošanai/maksājumu veikšanai attiecīgajā brīdī - pēc rēķinu saņemšanas, pēc iepirkumu procedūras beigām, lietderīgi, efektīvi, atbilstoši radošā procesa vajadzībām un piešķirtajam mērķim.
Attiecībā uz nepietiekamu kontroli pār komerctelevīzijām piešķirtās valsts dotācijas izlietojuma uzraudzību NEPLP atzīst Valsts kontroles uzrādītās nepilnības, un jau ir ieviesti jauni kontroles mehānismi. Konkrētajā situācijā būtiski uzsvērt, ka valstij nav radīti zaudējumi, veiktie maksājumi ir atzīti par avansu, kas pašlaik jau ir dzēsts, teikts NEPLP vēstulē.
Attiecībā uz trešo punktu par noslēgtajiem līgumiem bez iepirkuma procedūras NEPLP daļēji piekrīt Valsts kontroles secinājumiem. NEPLP atzīst kļūdu viena līguma noslēgšanā par 4000 eiro pieļaujamo 3999,99 eiro vietā, bet gadījumā par divu līgumu ar kopējo summu 6007 eiro sasaistīšanu NEPLP nepiekrīt, jo katrs līgums pēc būtības un satura ir ar dažādu līguma priekšmetu - dažādi pakalpojumi, kas savstarpēji nav tieši saistāmi. Turklāt attiecīgie lēmumi tika pieņemti operatīvi, informācijas kara apstākļos. Runa šajā gadījumā ir par "Rossija RTR" retranslācijas pārtraukšanu.
Attiecībā uz Valsts kontroles norādīto neefektīvo rīcību, noslēdzot līgumus par pakalpojumiem jautājumos, kuru risināšana ir attiecīgās institūcijas darbinieku pienākums, NEPLP norāda, ka tās administratīvā kapacitāte tika samazināta 2010.gadā, bet kopš tā laika ir būtiski palielinājušās NEPLP funkcijas un pienākumi.
NEPLP vēstulē norāda, ka problēmas risināšanai "jau kopš 2013.gada esam prasījuši budžeta līdzekļus papildu darbiniekiem un atalgojumam, bet atbalstu neesam saņēmuši. Līdz ar to, lai nodrošinātu NEPLP funkcijas, kā pakalpojumu sniedzēji ir piesaistīti papildu darbinieki. Ņemot vērā, ka papildu piesaistīto darbinieku pienākumi sakrīt ar sekretariāta darbinieku pienākumiem (juridiskā funkcija), formāli Valsts kontroles atzinums ir pamatots, bet, ņemot vērā NEPLP nepieciešamību pēc papildu darbiniekiem funkciju nodrošināšanai, konkrētā rīcība bija lietderīga un vienīgā iespējamā šādos apstākļos".
Pārējās Valsts kontroles konstatētās nepilnības NEPLP atzīst, bet arī tās nav radījušas valsts finanšu līdzekļu zaudējumus, to novēršanai ar Valsts kontroli ir saskaņotas veicamās darbības - ieteikumu ieviešanas grafiks.
Valsts kontroles konstatētie pārkāpumi nav ļaunprātīgi vai apzināti, tie arī nav radījuši negatīvas sekas. To konstatēšana un attiecīgo trūkumu novēršana ļauj pilnveidot NEPLP darbību, bet tas nerada pamatu apšaubīt NEPLP padomes locekļu kompetenci, spēju efektīvi rīkoties ar tai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem, kā arī spēju kontrolēt finanšu līdzekļu izlietošanu.
NEPLP norāda, ka par "Pieci.lv" raidījumu "Pieliec punktu!" Latvijas Radio izplatīto programmu satura pārbaude pakļaujas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam, Administratīvā procesa likumam un NEPLP normatīvajos aktos noteiktajām procedūrām, termiņiem pārkāpumu konstatēšanā un turpmākajā lietvedībā - ierakstu pieprasīšana, monitorings, juridiskais atzinums, lēmums par lietvedības uzsākšanu, paskaidrojumu pieprasīšana u.c.
Nekavējoties, pēc pirmās sūdzības saņemšanas 2015.gada 10.jūnijā, NEPLP pieprasīja visus raidījuma "Pieliec punktu!" ierakstus, kā arī Latvijas Radio satura izvērtēšanas komisijas atzinumu atbilstoši NEPLP 2012.gada 4.oktobra nolikumam "Par sabiedriskā pasūtījuma veidošanas principiem".
Pēc ierakstu un Latvijas Radio Satura padomes un Ētikas komisijas atzinumu par "Pieci.lv" projektu "Pieliec punktu!" saņemšanas (attiecīgi 2015.gada 15.jūnijā un 25.jūnijā) ir veikts programmu monitorings un sagatavots detalizēts juridiskais atzinums, kurā konstatēti iespējamie Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumi un uz kura pamata 25.jūnijā ir sākta administratīvā lietvedība.
NEPLP vēstulē norāda, ka, ņemot vērā līdz šim veiktās darbības, Saeimas deputātu norādītais, ka NEPLP nav veikusi un neveic nekādas normatīvajos aktos paredzētās darbības, neatbilst patiesībai.
Kā ziņots, "Vienotības", Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un partijas "No sirds Latvijai" līderi ir parakstījuši iesniegumu Saeimas Prezidijam par NEPLP locekļu atlaišanu.
Iesniegumu iniciējusi LRA, bet cita starpā to parakstījuši vairāku partiju līderi - Solvita Āboltiņa (V), Augusts Brigmanis (ZZS), Dainis Liepiņš (LRA) un Inguna Sudraba (NSL).
Uz sarakstu
