Lauksaimnieku apvienība: Dāsnie pašvaldību pabalsti nemotivē pieteikties sezonas darbiem laukos
Akcijas "Esi nodarbināts laukos!" laikā darba devējiem bija iespējas tikties ar potenciālajiem strādniekiem un pārrunāt būtiskākos nosacījumus, lai varētu vienoties par darbu saimniecībās. Kopumā akcijā piedalījās 126 darba devēji, 2055 darba ņēmēji, bet kopīgais vakanču skaits bija 1534.
Kā atzina Cielavs, neraugoties uz Nodarbinātības valsts aģentūras ieguldījumu akcijas norisē, informējot bezdarbniekus un apzinot potenciālos darba devējus, kā arī Pašvaldības savienības ieguldījumu iedzīvotāju informēšanā par akciju, konstatēts, ka ne visos reģionos ir bijusi pietiekama atsaucība.
Lielākā darba devēju un darba ņēmēju aktivitāte bija manāma Talsos, Smiltenē, Preiļos un Bauskā, savukārt mazākā - Saldū, Limbažos un Madonā.
Tikmēr Smiltenes novada SIA "Kalna Tomēni" īpašnieks Juris Bērziņš secinājis, ka viņa piedāvājumam strādāt sezonas darbos fermā bijis maz atsaucības.
"Darba meklētāji atstāj savus kontaktus darba biržu laikā un saka, lai zvana viņiem, taču, kad piezvana, tad jau vairs nav intereses par darbu. Iznāk tāda kā mānīšana no darba meklētāju puses, ka darbs viņiem ir nepieciešams. Bezdarbnieki tikai imitē darba meklēšanu," sacīja saimnieks.
Savukārt Cielavs norādīja, ka viens no būtiskākajiem apstākļiem, kāpēc bezdarbnieki nav aktīvi jauna darba meklējumos, ir pabalstu sistēma.
"Pabalstu apmēri, kurus izmaksā vietējās pašvaldības, nav motivējoši cilvēkiem meklēt jaunu darbu. Garantētais minimums ar papildus piešķiramajiem veselības, bērnu skolā iešanas un citiem pabalstiem daudzās pašvaldībās pilnībā pietiekams pamatvajadzību nodrošināšanai, tādēļ nemotivē bezdarbniekus strādāšanai. Šāda pabalstu sistēma ir steidzami jāmaina," sacīja Cielavs.
Viņš arī atzina, ka darba devēji gatavi maksāt ievērojami lielākas algas nekā minētie pabalsti, tomēr saimniecību īpašnieki vispirms grib redzēt nolīgtā sezonas strādnieka darba kvalitāti.
"Galvenais motivējošais arguments ir alga, bet, lai maksātu vairāk, katram sevi ir jāparāda. Turklāt piena nozarē valda depresīvs noskaņojums, daudzi saimnieki neredz stimulu attīstīties, savukārt darba roku trūkums liek papildus domāt, ar ko tālāk nodarboties, jo nav jau kas strādā," atzina Cielavs.
Arī zemnieku saimniecības "Rožkalni" vadītājs Ivars Ādamsons norādīja, ka pašvaldībām pakāpeniski jāsamazina pabalstu apmēri, tādējādi veicinot sava veida progresivitāti un stimulu cilvēkiem strādāt. Vienlaikus pašvaldību sociālajiem darbiniekiem un Nodarbinātības valsts aģentūrai aktīvi jāapzina bezdarbnieki un kopā ar darba devējiem jāpiedāvā vakances.
"Problēma bieži ir arī faktā, ka darba meklētājiem ir liels paņemto kredītu apjoms un soda naudas apmērs. Viens no risinājumiem būtu tāds, ka pašvaldības segtu pašvaldības bezdarbnieku kredītsaistības ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu, tādējādi ļaujot darba ņēmējiem saņemt lielāku atalgojumu, protams, ja vien pašvaldībai ir šādi līdzekļi pieejami un darba ņēmēji grib strādāt," sacīja zemnieks.
Kā ziņots, sezonas darbinieku meklēšanas akcija aprīlī norisinājās visos Latvijas reģionos. Pagājušajā gadā akcija tika rīkota pirmo reizi un guva lielu popularitāti. Darbu visas sezonas laikā piedāvāja 20 saimniecības, savukārt darbiem pieteicās vairāk nekā 150 cilvēki.
Algas, ko izmaksāja darbu veicējiem, pēc nodokļu nomaksas svārstījās no 400 līdz vairāk nekā 1000 eiro mēnesī atkarībā no veicamā darba apjoma un intensitātes.
"Lauksaimnieku apvienība", kā arī "Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija" ir Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) biedri. LOSP apvieno 58 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk nekā 12 345 ražojošos lauksaimniekus.
Uz sarakstu
