Lauciņš: VID ir trīs galvenie virzieni, kuros jāstrādā
"Pirmā lieta ir uzņēmumu darbības salīdzināšana. To VID jau ir sācis darīt, bet būtu jābūt vēl proaktīvākiem un jāatvēl vēl vairāk resursu. Ja, piemēram, redzam, ka ir 10 vienādas celtniecības firmas, bet septiņas no tām algas uzrāda kādā vienādā līmenī, bet trim firmām tās ir nesamērīgi mazas, tām nekad neveidojas peļņa, tad uzņēmumu rādītāju salīdzinošā analīze nozaru griezumā būtu tas instruments, kuru VID izmanto, lai identificētu tos uzņēmumus, kurus vērts pārbaudīt padziļināti," stāstīja Lauciņš.
Viņaprāt, tas arī novērstu situācijas, par kurām bieži sūdzas uzņēmēji, ka VID nāk tikai pie tiem "baltajiem" uzņēmumiem, kur visu var saprast un ir vieglāk kaut ko iekasēt, bet neiet pie tiem, kuru darbībā neko nevar saprast, taču skaidrs, ka šo uzņēmumu rādītāji nav reāli.
"Otra lieta būtu tā, ka VID veicina sadarbību ar līderiem katrā nozarē, kaut vai tā paša "baltā saraksta" ietvaros, lai nozaru līderi paši palīdzētu sakārtot tirgu. Daudz kas ir atkarīgs no tā, kā uzvedas tirgus līderis, jo, piemēram, tirgus līderis var pateikt - uzskatām, ka X profesijas celtniekam alga nav iespējama mazāka par tādu un tādu summu, vai arī nozares līderis var pateikt, ka nestartēs iepirkumos zem kāda noteikta sliekšņa, jo uzskata, ka tas ietekmē kvalitāti. Tādējādi nozares līderi varētu palīdzēt noteikt kādus ekonomiskās darbības standartus nozarē," sacīja Lauciņš.
Jautāts, vai šo līderu lomu var uzņemties arī nozaru asociācijas, jo VID jau apmēram divus gadus slēdz sadarbības līgumus ar asociācijām, Lauciņš bija skeptisks. "Negribu noniecināt nozaru asociāciju lomu, bet tas, ko pauž asociācijas, visbiežāk ir vidējā temperatūra slimnīcas palātā. Asociācijā parasti ir kādi pāris lieli uzņēmumi un vairāki desmiti mazu uzņēmumu, līdz ar to asociācijās dominē mazo balsis. Būtu jāsadarbojas ar tirgus līderiem, kas var noteikt toni savā nozarē," uzskata Lauciņš.
Trešā lieta, ko VID jau ir sācis darīt un kas ir jāturpina, - jāskatās uz patēriņu, norādīja uzņēmējs. "Redzam, kādos apjomos Latvijā ir dažādu luksusa preču un īpašumu patēriņš. Daudzas no šīm patēriņa lietām ir viegli izsekojamas - automašīnas tiek reģistrētas, īpašumi tiek reģistrēti. Ir jāvērtē patēriņa atbilstība ienākumiem vai ienākumu izcelsmei," sacīja Lauciņš.
Uz sarakstu
