Latviešu diasporas organizācijas mudina Lielbritānijas vēstnieku gādāt par latviešu kopienas tiesību aizsardzību
Garoza, Eiropas Latviešu apvienības (ELA) priekšsēdis Kristaps Grasis un politikas referente Elīna Pinto, kā arī Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā (LNPL) priekšsēde Lilija Zobens 26.jūlijā tikās ar Lielbritānijas vēstniecības Rīgā vadītāju Timu Kolliju, vēstniecības vadītāja vietnieci Sāru Hārperi un politiskās sekcijas vadītāja vietnieku Elmāru Sveķi, lai apspriestu latviešu diasporai aktuālos jautājumus pēc Lielbritānijā notikušā balsojuma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).
PBLA ģenerālsekretāre tikšanās laikā pauda bažas, kādas sekas radīs Lielbritānijas kā vienas no Latvijas ciešākajiem sabiedrotajiem izstāšanās no ES attiecībā uz drošības situāciju Eiropā un Krievijai noteikto sankciju pagarināšanu. Kollijs sarunā apliecināja, ka Lielbritānija arī turpmāk būs ciešs Latvijas sabiedrotais drošības jomā.
LNPL priekšsēde Lilija Zobens sarunā ar Lielbritānijas vēstniecības vadītāju pauda bažas par neiecietības izpausmēm pret iebraucējiem, tostarp no Latvijas, un uzsvēra iecietīgas sabiedrības veidošanas nozīmi. Vēstniecības vadītājs stingri nosodīja ksenofobijas izpausmes kā nepieņemamas un pauda Lielbritānijas gatavību pret tām vērsties ar policijas un tiesu iestāžu palīdzību, aicinot cietušos ziņot par gadījumiem ar Lielbritānijas varas iestāžu, latviešu organizāciju vai vēstniecības starpniecību.
Tāpat vēstniecības vadītājs aicināja latviešu organizācijas veidot pozitīvus stāstus par latviešu veikumu Lielbritānijā, kas palīdzētu Lielbritānijas valdības centieniem vairot savstarpējas iecietības gaisotni sabiedrībā.
Tikšanās laikā tika pārrunāts arī latviešu organizāciju redzējums attiecībā uz reemigrācijas perspektīvām, kā arī sadarbības tiltu veidošana cilvēcisko kontaktu, kopīgās eiropeiskās identitātes, savstarpējās tolerances un atvērtas sabiedrības stiprināšanai.
Jau vēstīts, ka aizejošais Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis iepriekš intervijā LNT atgādināja, ka Latvijas vēstniecība Lielbritānijā pirmajās nedēļās pēc "Brexit" referenduma saņēma informāciju par sešiem gadījumiem, kad briti pauduši neiecietīgu attieksmi pret Lielbritānijā dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem.
"Pirmie ziņojumi pienāca jau pirmajās dienās pēc referenduma. Pārsvarā tie bija sadzīviski gadījumi - naidīgi komentāri uz ielas, pasliktinājušās attiecības ar kaimiņiem, izlēcieni pret bērniem skolā," sacīja Teikmanis. Vēstnieks piebilda, ka pirmajās nedēļās pēc referenduma britu agresivitāte un naidīgums pret citu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem bija pusotru reizi lielāka nekā tagad. "Latvijas pilsoņi nebija vienīgie, kas to izjuta. Šāda attieksme skāra arī Vācijas, Francijas un citu valstu pilsoņus," sacīja Teikmanis.
Viņš piebilda, ka patlaban vēstniecība vairs nesaņem informāciju par naidīgu britu attieksmi pret Latvijas pilsoņiem.
"Vienlaikus jāmin, ka jau pirmajās dienās pēc referenduma Latvijas vēstniecība saņēma vairākus pieprasījumus no Lielbritānijas pilsoņiem, kuri interesējās par iespējām iegūt Latvijas pilsonību, lai tādā veidā nodrošinātu sev kādas Eiropas Savienības valsts pilsonību," piebilda Teikmanis.
Uz sarakstu
