KNAB: Suņu obligātajā čipēšanā iesaistot PVD, sagaidāms interešu konflikts
Minētais akcentēts KNAB atzinumā, kas sagatavots pēc Latvijas Veterinārārstu biedrības aicinājuma sniegt atzinumu par minēto problēmu.
KNAB norāda, ka tam nav iebildumu pret ministrijas argumentu, ka izmaiņas mazinās finansiālo slogu suņu īpašniekiem, tomēr KNAB neatbalsta tādu suņu apzīmēšanas procedūras modeli, kas var radīt interešu konflikta situācijas un korupcijas riskus valsts amatpersonu darbībā.
"PVD inspektoru dalība suņu apzīmēšanā un reģistrēšanā nav apvienojama ar kontroles un uzraudzības funkcijām, jo, palielinoties amatpersonas vienpersoniskai varai un amata pilnvarām, paaugstinās arī korupcijas risku iespējamība. Nebūtu pieļaujama situācija, ka valsts amatpersonas, kurām ir pienākums veikt uzraudzības un kontroles funkcijas, pašas piedāvā pakalpojumu - suņu mikročipēšanu, kuras izpilde tām ir reizē jāuzrauga un jākontrolē, kā arī jāpiemēro administratīvais sods pārkāpumu gadījumā," teikts atzinumā.
Līdz ar to KNAB aicinājis ZM atkārtoti izvērtēt suņu apzīmēšanas problemātiku valstī un rast citus risinājumus, lai padarītu minēto pakalpojumu finansiāli un fiziski pieejamāku suņu īpašniekiem.
Veterinārārstu biedrība norāda, ka saistībā ar KNAB atzinumu, kā arī šodien izplatīto Konkurences padomes viedokli, ZM ir jāatsauc grozījumi Veterinārmedicīnas likumā. Turklāt arī ministrijas, kas sniegušas atzinumu par likumprojektu, atzinušas, ka ZM nav veikti aprēķini par izmaksu samazināšanos gadījumos, kad čipēšanu veiktu PVD inspektori, norāda biedrībā.
Kā ziņots, Konkurences padome šodien informēja, ka iebilst pret ieceri čipēšanu uzticēt PVD, jo nav pieļaujama valsts un pašvaldību iesaiste uzņēmējdarbībā, ja privātais sektors sekmīgi nodrošina preču un pakalpojumu pieejamību.
Tāpat vēstīts, ka suņu obligātā čipēšana ar valdības lēmumu tika pārcelta par pusgadu un būs obligāti veicama no nākamā gada 1.janvāra. Plānots, ka procedūru būs tiesīgi veikt ne tikai veterinārārsti, bet arī īpaši apmācīti PVD inspektori un dzīvnieku patversmju algoti darbinieki, līdz ar to čipēšanas izmaksas varētu samazināties uz pusi.
Problēma aktualizējās martā, kad ZM konstatēja, ka daudziem suņu īpašniekiem laukos nav iespējams izpildīt prasības, jo naudas trūkuma dēļ tie veterinārārstam nevar samaksāt par mikroshēmas ievadīšanu un segt reģistrācijas maksu, kas sasniedz līdz 35 eiro.
Kā teikts ZM izstrādāto grozījumu anotācijā, 35 eiro cena veidojas no divām pozīcijām - čipēšanas izmaksas ir vidēji 17,75 eiro, bet reģistrācija datubāzē - vidēji 14 eiro. Savukārt, pēc biedrības "Dzīvnieku policija" datiem, pakalpojuma cenas ir vēl lielākas. Tā kā veterinārārsti tiesīgi brīvi noteikt pakalpojuma cenas, Rīgā vidējās izmaksas suņa apzīmēšanai un reģistrēšanai pie praktizējoša veterinārārsta varot sasniegt 42 līdz 84 eiro, bet ārpus Rīgas - no 40 līdz pat 92 eiro.
Skaidrojumā akcentēts - suņu apzīmēšanā un reģistrācijā iesaistoties PVD inspektoriem, pakalpojuma izmaksas samazināsies apmēram par 50%. Savukārt, čipēšanu un reģistrāciju veicot apmācītām personām, kurām ir līgums ar dzīvnieku patversmi, pakalpojuma izmaksas īpašniekiem samazināsies pat par 75%.
Noteikumi arī paredz, ka tad, ja suns netiks čipēts un reģistrēts, saimniekam paredzēts naudas sods - fiziskajām personām no septiņiem līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām - no 15 līdz 350 eiro.
Suņu īpašnieku skaits patlaban, kamēr nav nodrošināta visu suņu apzīmēšana ar mikroshēmām un reģistrācija Lauksaimniecības datu centra datubāzē, nav zināms. Pēc 2014.gada statistikas datiem, Latvijā ir 260 000 suņu, kamēr datubāzē patlaban oficiāli reģistrēti tikai 34 087 suņi.
Uz sarakstu
