Inčukalna pašvaldība: Cilvēki kļuvuši vairāk informēti par dzelzceļa "Rail Baltica" projektu
Cilvēki kļuvuši vairāk informēti par dzelzceļa "Rail Baltica" projektu, aģentūru LETA informēja Inčukalna novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Bunkus.
Trešdien Vangažu kultūras namā notikušajā sabiedriskā apspriešanā par dzelzceļa maģistrāles "Rail Baltica" trases novietojumu iedzīvotāji lielākoties izmantojuši iespēju aprunāties pirms apspriešanas, katram interesēja savi individuālie jautājumi.
Lielākā daļa iedzīvotāju vairāk vai mazāk ir par šo projektu dzirdējuši, ir izveidojusies izpratne, informēja Bunkus.
"Pieļauju, ka ir noplakusi negatīvā ažiotāža un tagad iestājusies reālā situācija. Priecē gan viens, gan otrs aspekts," uzskata sabiedrisko attiecību speciāliste.
Kā skaidro Bunkus, uz apspriešanu bija ieradies neliels cilvēku skaits - ap 20.
Kā ziņots, no 11.novembra līdz 11.decembrim notiek jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa "Rail Baltica" ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sabiedriskā apspriešana tajās 15 Latvijas pašvaldībās - Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novados un Rīgā -, kuras skar jaunbūvējamā trase.
Kopumā jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta pētnieki sešu mēnešu laikā visā trases garumā, "A" un "B" variantiem, kā arī visām alternatīvām izveidojuši tehniskos risinājumus, nosakot dzelzceļa līnijas profilu, un trašu aizņemtās teritorijas 60 metru platā joslā, iepriekš skaidrojis "RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.
Plānošanas gaitā esot izdevies būtiski samazināt skarto privātīpašumu skaitu, no sākotnējiem 2000 īpašumu trase skars mazāk nekā 1000 privātīpašumu. Izpēte ir pierādījusi, ka plānotajam dzelzceļam nav būtiskas ietekmes uz "Natura 2000" teritorijām.
IVN ziņojumu apspriedei sagatavojuši trases pētnieki - pilnsabiedrība "RB Latvija" un SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment".
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.
Uz sarakstu
