Herpes vīruss
Atšifrējam Herpes simplex vīrusu
Herpes simplex vīruss (HSV) pazīstams arī kā cilvēka herpes vīruss. Herpes vīrusu dzimtas - herpesviridae pārstāvjiem raksturīga: ilga dzīvotspēja organismā, dažādu veidu saslimšanu izraisīšana - organisma aizsargspēju zuduma un imunitātes pavājināšanās gadījumā. Ir zināmi aptuveni 80 herpes vīrusu paveidi, no kuriem astoņi apdraud cilvēka veselību.
Herpes simplex vīrusu klasificē un iedala divos tipos: HSV1 un HSV2. īsumā HSV1 galvenokārt izraisa mutes, rīkles, sejas, acu un centrālās nervu sistēmas infekcijas, turpretī HSV2 izraisa ģenitāliju ādas un gļotādas infekcijas slimību - anoģenitālās herpes.
Herpes simplex vīrusa izpausmes ir dažādas un atkarīgas no izsitumu rašanās vietas:
* Herpes vīrusa izraisīti gļotādas bojājumi - stomatīts (mutes dobuma gļotādas (smaganu, vaigu, lūpu, mēles un aukslēju) iekaisums), smaganu iekaisums - gingivīts, faringīts - akūts vai hronisks rīkles gļotādas iekaisums u.c.;
* Postherpētiskie acu bojājumi - konjunktivīts, keratīts (acs radzenes iekaisums), iridociklīts (acs varavīksnenes un starenes iekaisums), u.c.;
* Vīrusa izraisīti - lūpu, deguna spārnu, sejas, roku un citi ādas bojājumi;
* ģenitāliju herpes - vezikulāri un čūlaini gļotādas bojājumi uz dzimumlocekļa, vulvas, maksts, dzemdes kakla, sēžamvietas ādas u.c.;
* Vīrusa izraisīti nervu sistēmas bojājumi - meningīts, encefalīts, neirīts;
* Citas formas - pneimonija, hepatīts u.c.
Slimības attīstības gaita un rašanās iemesli
Pārsteidzošs ir fakts, ka aptuveni 90% pasaules iedzīvotāju ir šā vīrusa nēsātāji, tomēr ne katram parādās herpes infekcija. Inficētajiem HSV atrodas deguna izdalījumos, asarās, asinīs, urīnā, vaginālajā sekrētā, menstruālajās asinīs, augļūdenī vai spermā. HSV vīruss nonāk organismā caur gļotādām vai bojātu ādu, kur vairojas un pēc tam nonāk asinsritē. Vīrusam nonākot uz ādas, tas pāriet uz ganglijiem - nervu mezgliem, šūnām un tām apkārt esošiem saistaudu kopumiem, kur paliek miera stadijā līdz aktivizācijas laikam, turklāt saglabājas cilvēka organismā uz visu turpmāko mūžu.
HSV1 un HSV2 pastāv ķermenī, kļūst latents un slēpjas no imūnās sistēmas neironu šūnu struktūras. Slimības uzliesmojumā vīruss nervu šūnās aktivizējas un ar asins plūsmu tiek transportēts uz ādu, kur tas replicējas un izplatās, radot jaunas ķīlas. Visbiežāk ar šo vīrusu mūs inficējamies bērnībā, kad mūsu imunitāte nav pietiekami attīstījusies, inficēšanās notiek arī dzemdību laika vai ciešā kontaktā ar inficētu vecāku ādu. Pēc inficēšanās ar HSV organisma imūnsistēma ir spējīga tikai noturēt vīrusu neaktīvā stāvoklī nervu šūnās, bet pilnībā to iznīcināt nav iespējams.
Snaudošu vīrusu var aktivizēt cilvēka imūnsistēmas traucējumi, saaukstēšanās, akūtas elpceļu infekcijas, gripa, iekaisumi, stress, garīga pārslodze, kā arī pārsauļošanās, kā rezultātā vīruss iziet no nervu šūnām , nonāk uz ādas un gļotādas, lai tās bojātu. Kad infekcija ir pārgājusi, vīruss lokalizējas nervu šūnās, lai pārietu neaktīvā stāvoklī līdz nākamajai aktivizēšanās gaitai.
Ja zini, ka tevī ir HSV, ieteicams izvairīties no pārsalšanas un pārkaršanas, straujām ķermeņa temperatūras svārstībām. Svarīgi ievērot personīgo higiēnu. Inficēt citus galvenokārt var ķermeņa cieša kontakta laikā, piemēram, skūpstoties.
Ielāgo, ka organisma aizsargspējas pret HSV samazina organismā esoši hroniski iekaisumi, piemēram, bojāti zobi, hronisks žultspūšļa un urīnpūšļa iekaisums, ginekoloģiskas saslimšanas, tāpēc jārūpējas par veselību kopumā un jāstiprina imūnsistēma.
Herpes labialis
Herpes labialis ir mums labi pazīstamā lūpu herpe jeb tautā sauktā aukstumpumpa, kuru izraisa HSV1 un tas ir visizplatītākais herpes vīrusa tips. Saslimšanas gadījumā uz lūpām, deguna, mutes vai acu gļotādas parādās apsārtums, kņudinoša nieze un pūslīši. Sāpīgās ķīlas un kreveles uz lūpām rada ne tikai fizisku diskomfortu, bet arī ievērojami bojā to estētisko izskatu. Turklāt ir bezjēdzīgi tās grimēt un slēpt zem biezas pūdera kārtas, jo tas var pat pasliktināt slimības gaitu, kā arī izraisīt tālāku ādas inficēšanu.
Vīruss attīstās četrās fāzēs:
* Dedzināšanas fāze. Pirms parādās aukstumpumpa, vieta, kur tā veidojas sāk niezēt, degt un kņudināties. Šī ir fāze, kurā infekciju varētu pilnībā apturēt. Laiks no inficēšanās līdz slimības izpausmei ilgst aptuveni 2 līdz 9 dienas.
* Čūlu fāze. Pūslīši veidojas no stundām līdz vairākām dienām, tie ir izkārtoti grupēti vai kaudzītēm. Aukstumpuma pildīta ar duļķainu šķidrumu, kas satur jaunus vīrusus.
* Sulošanās fāze. Pūslīši sāk plūst, pārvēršoties par sāpīgiem, mitriem pušumiem, kuri dzīstot asiņo. Šajā fāzē vīruss tiek pārnests citiem.
* Kreveļu fāze. Veidojas kreveles, kuras noplēšot, inficitā vieta plaisā un asiņo. Jūtamas pastāvīgas vai lēkmjveida sāpes. Pat, ja aukstumpumpa jau pārgājusi, vieta kur tā bijusi ir ļoti jutīga un var palikt rūtas. Šī fāze ilgst no 3 līdz 7 nedēļām, tomēr dažkārt bojātajā rajonā var saglabāties ilgstošas sāpes, ko sauc par portherpētisku neiralģiju.
Herpes vīruss nav joka lieta, pret to nevar izturēties vieglprātīgi! Zinātniskajos pētījumos ir atklāts HSV un sievietes dzimumorgānu vēža rašanās saistība, kā arī spontāno abortu un sekundārās neauglības gadījumi, turklāt herpes vīrusa vaina tajā tiek aprēķināta līdz pat 30%. Rūpēsimies par savu veselību!
Raksts publicēts sadarbībā ar
Uz sarakstu
