Eksperts: Strādājošajiem obligātajai veselības apdrošināšanai vajadzētu atvēlēt 18-30 eiro mēnesī
Lai nodrošinātu veselības aprūpes sistēmai nepieciešamo papildu finansējumu, strādājošajiem obligātajā veselības apdrošināšanas sistēmā vajadzētu iemaksāt 18-30 eiro mēnesī, ceturtdien, 10.martā, Latvijas Radio radījumā "Krustpunktā", diskutējot par obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) eksperts Pēteris Leiškalns.
Kā norādīja eksperts, lai veselības aprūpes sistēma sāktu funkcionēt adekvāti, akūti nepieciešami papildu 200 miljoni eiro. Eiropas prakse ir parādījusi, ka 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) veselības aprūpes sistēmu uzturēt nevar. Latvija šobrīd veselībai atvēl nedaudz zem 3% no IKP, skaidroja Leiškalns.
Kā sacīja Finanšu ministrijas (FM) Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne, šobrīd budžetā lieku 200 miljonu eiro nav, tāpat arī budžeta ietvars nākamajiem gadiem jau ir apstiprināts. Tomēr FM esot gatava apsvērt jebkuru adekvātu piedāvājumu.
Pēc Leiškalna teiktā, problēma ar jau iepriekš izstrādātiem obligātās veselības apdrošināšanas modeļiem bijusi tā, ka tie neparedzēja jaunu naudas pieplūdumu, bet gan pārdali. Pēc viņa domām, piemērotākais veids būtu fiksēts maksājums, ko veiktu katrs strādājošais.
Eksperts skaidroja, ka neatliekamo palīdzību valstij jebkurā gadījumā ir jānodrošina no pamatbudžeta, jo tā pienākas visiem. Savukārt vēl aptuveni 700 miljonus eiro vajadzētu citu medicīnisko pakalpojumu nodrošināšanai. Lai šādu finansējumu nodrošinātu, katram Latvijas iedzīvotājam mēnesī būtu jāsamaksā aptuveni 30 eiro obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā. Tomēr viņš atgādināja, ka arī tad joprojām būs sabiedrības grupas, par kuru veselības aprūpi maksātu valsts.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) Leiškalnam jautāja, vai LDDK atbalstītu šādu papildu nodokli veselības aprūpei, uz ko eksperts vēlreiz norādīja, ka darba devēji saprot, ka esošā veselības aprūpes sistēma ar 3% no IKP nevar atbilstoši funkcionēt un konfederācija atbalstītu fiksētu likmi.
Leiškalns skaidroja, ka sākotnēji normāla likme varētu būt 18 eiro mēnesī, kas lēnām varētu pieaugt līdz 30 eiro mēnesī. FM pārstāve norādīja, ka ministrija ir atvērta jebkādiem priekšlikumiem, lai situāciju uzlabotu. Viņa gan arī piebilda, ka šīs sistēmas administrēšana nedrīkst būt pārlieku dārga.
Kā klātesošajiem norādīja "Veselības centra 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, privātie pakalpojuma sniedzēji atbalsta jebkuru veidu, kas palīdz atrast līdzekļus pacientu ārstēšanai. Esošā situācija parāda, ka veselības aprūpei nepieciešamā finansējuma otru pusi "samet" pacienti. Šobrīd veselības aprūpes budžets ir aptuveni 700 miljoni eiro.
Runājot par iedzīvotāju maksājumiem obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā, Leiškalns norādīja, ka saslimstot cilvēks samaksā daudz vairāk nekā 18 eiro mēnesī. Tomēr kamēr cilvēki ir veseli, viņi negrib maksāt. Eksperts gan uzriez norādīja, ka tādēļ valstij ir piespiedu mehānismi, lai liktu katram iedzīvotājam sniegt savu artavu šādā riska izkliedes sistēmā. Barča gan atzīmēja, ka cilvēkiem ar minimālo algu 30 eiro mēnesī samaksāt būtu grūti.
Rēvalds pacientu nevēlēšanos maksāt nodēvēja par krievu ruleti, kad nemaksāšana laikā, kad cilvēks ir vesels, beidzas ar "lielu maksāšanu", kad viņš ir slims. Viņš gan arī atzīmēja, ka ēnu ekonomikā slēpjas lielas rezerves, no kuras iekasēt nodokļus.
Kā piebilda Barča, minētie 30 eiro obligātajā veselības apdrošināšanas sistēmā būtu jāmaksā strādājošajiem, bet ne visi strādājošie ir nodarbināti Latvijā. Tomēr šie cilvēki savos atvaļinājumos brauc ārstēties uz Latviju par budžeta līdzekļiem, neraugoties uz to, ka viņu ārzemju darba devējs par viņiem maksā apdrošināšanu. Aizejot Latvijā pie ģimenes ārsta, viņi neatstāj norādes par to, lai Latvija varētu izdevumus par viņu ārstēšanu pieprasīt tai valstij, kurā viņi ir nodarbināti. Savukārt citas valstis Latvijai šādas izmaksas nekautrējas pieprasīt. Pērn no Latvijas citas valstis šādi pieprasījušas deviņus miljonus eiro.
Tam piekrita arī Rēvalds, norādot, ka šādi veselības aprūpes pieejamība tiek samazināta Latvijas iedzīvotājiem.
Klātesošie bija arī vienisprātis, ka obligāto veselības apdrošināšanu vajadzētu koordinēt valstij, nevis privātajiem apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Rēvalds gan piebilda, ka viņus vajadzētu uzaicināt uz sistēmas izstrādes darba grupu, ņemot vērā viņu pieredzi.
Uz sarakstu