Eksperts: Pērn nedaudz sarucis jaunu investīciju projektu skaits Latvijā
Nesen tika publiskots arī "EY" jaunākais investīciju piesaistes pētījums, kurš liecināja, ka pērn Eiropā jauno investīciju projektu skaits ir palielinājies par 14%, bet Latvijā tendence ir bijusi pretēja - jauno projektu ir bijis mazāk nekā 2014.gadā.
"EY" pētījums ir balstīts "Eiropas Investīciju monitoringa" ("European Investment Monitor") datu bāzē, kuru apkopojam nu jau 25 gadus, un tie ir jaunie investīciju projekti. Vienlaikus tajā netiek apkopta informācija par jau esošo investīciju papildināšanu. Mēs ļoti lielu vērību metodikā pievēršam arī tam, kā šie jaunie investīciju projekti ietekmē konkrētās valsts ekonomiku jaunradīto darbvietu kontekstā," skaidroja Lauciņš.
Pēdējā pētījuma dati liecina, ka vecās Eiropas valstis kā Lielbritānija, Vācija un Francija joprojām ir vadībā tiešo ārvalstu investīciju piesaistē. Vairāk nekā 50% no investīcijām tajās ir tā saucamās Eiropas iekšējās investīcijas starp dažādām valstīm. Tālāk seko Āzijas reģions - priekšgalā ir izvirzījusies Ķīna, bet interesants jaunpienācējs ir Indija, kura virknē veco Eiropas valstu iegulda diezgan nozīmīgas investīcijas.
Austrumeiropā pērn līderos bija Polija un Ungārija, kas, pēc eksperta teiktā, nav arī nekāds brīnums, jo citiem ir grūti sacensties ar šo valstu iekšējo tirgus izmēru un darbaspēka pieejamību. Arī Serbija izceļas ar ļoti strauju piesaistīto investīciju projektu un no jauna radīto darbvietu skaita pieaugumu.
Turpretī Latvijā jauno investīciju projektu skaitā, par kuriem tika paziņots, ir neliels samazinājums - no 36 projektiem 2014.gadā līdz 31 pērn. Taču būtiskākās izmaiņas ir saistītas ar to, ka ir ievērojami samazinājies jaunradīto darbvietu skaits.
"Tas ir satraucoši, jo investīcijām, it īpaši investīcijām ražošanā, ir savs dzīves cikls. Nav tā, ka mēs radām 1000 darbvietas un tad tās te būs mūžīgi. Visām investīcijām ir savs dzīves cikls, kura laikā tām ir jāatmaksājas. Bieži vien ir tā, ka rūpnīca, kura tiek uzbūvēta, aktīvi ražo noteiktu gadu skaitu. Tad tā amortizējas, un kādā brīdī ir jāveic reinvestīcijas. Taču šīs reinvestīcijas ne vienmēr tiek veiktas tajā pašā vietā un tajās pašās tehnoloģijās. Nereti šīs reinvestīcijas notiek jau pilnīgi citā valstī un pilnīgi citās tehnoloģijās. Tas nozīmē, ka jaunajām investīcijām un jaunradītajām darbvietām ir jākompensē tās investīcijas, kuru dzīves cikls ir nonācis pie beigām. Tādēļ tas ir uztraucošais Latvijas gadījumā," skaidroja Lauciņš.
Uz sarakstu
