Eksperti: Mākslīgā intelekta attīstība neradīs pārāk lielus izaicinājumus
Diskusijas laikā sociālantropologs Roberts Ķīlis norādīja, ka mākslīgā intelekta attīstība lielāko ietekmi atstās uz zemāko un vidusšķiru, taču pārējiem par to nevajadzētu pārlieku raizēties. "Darbs ir sociālekonomika, to nevar aizvietot dators. Tam nepieciešama plašāka diskusija, taču vienmēr būs profesijas, kuras varēs aizvietot dators," teica Ķīlis.
Viņš arī norādīja - attīstoties lielai nevienlīdzībai, saprotams, ka zināmas darba vietas aizstās tehnoloģijas. Turklāt tam ir salīdzinoši nelieli sākotnējie ieguldījumi un ilgtermiņā šāda politika spētu atmaksāties, ņemot vērā, ka tehnoloģiju uzturēšanai nebūs nepieciešamas lielas finansiālās izmaksas.
"Tā ir industriālā revolūcija un kapitālisms. Jāpieņem, ka varbūt visu noteiks turīgi spēlētāji un lielvaras, bet mazās valstis būs kā izmēģinājuma poligoni. Robotiem gan jau būs arī zināmas kvotas. Sekas varētu būt ļoti plašas, bet to visu nevajadzētu uztvert kategorijās - darbs un roboti, bet domāt plašāk, arī par nevienlīdzību, finanšu plūsmu, kapitālismu," viņš piebilda, skaidrojot, ka gala rezultātu tomēr kopumā esot diezgan grūti prognozēt.
Tikmēr informācijas aģentūras LETA Inovāciju laboratorijas vadītājs Guntis Bārzdiņš atklāja, ka daļa žurnālistu jau tagad ir noraizējušies, ka viņu darba vietas aizņems tehnoloģijas un roboti. Viņš gan aicināja sevi nevērtēt pārāk zemu, uzsverot, ka roboti būtu jāražo arī Latvijā.
Savukārt 3D printēšanas speciālists Jānis Jātnieks mierināja, ka tehnoloģijas vēl nespēj pilnībā konkurēt ar ierasto ražošanas praksi. "Cilvēki baidās, ka 3D printeri atņems darba vietas, bet tā nebūs, jo 3D printeris joprojām ir lēns. Ar vecajām iekārtām minūtes laikā var, piemēram, saražot 40 krūzītes, bet 3D printerim tas prasīs daudz vairāk laika," viņš sacīja.
Viņa ieskatā jaunākās tehnoloģijas gan jau tagad, gan arī nākotnē, tomēr varēs palīdzēt ražošanas procesā, taču cilvēku bažām par mākslīgā intelekta un tehnoloģiju attīstību neesot īsti pamata.
Eksperti arī bija vienisprātis, ka būs nozares, kurās joprojām novērtēs cilvēka darbu. Viņi pauda uzskatu, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, taču no tā noteikti nevajadzētu baidīties, bet būt nepieciešams uz to raudzīties arī no citas puses - cilvēkiem būs daudz vairāk liela sava radošā potenciāla izmantošanai, līdz ar to nākotne solās būt interesanta.
LETA jau vēstīja, ka Cēsu pils parkā divas dienas norisinās otrais sarunu festivāls "Lampa", piedāvājot ap 150 pasākumu, kas ir dažādu formu un veltīti visdažādākajām tēmām.
Šī pasākuma mērķis ir veicināt demokrātisku kultūru Latvijā, rosināt cilvēku interesi par Latvijā un pasaulē notiekošo, kā arī radīt platformu cieņpilnai viedokļu un ideju apmaiņai.
Šogad festivālā ieplānots trīs reizes vairāk pasākumu nekā pērn. Sarunu festivāla programmā ir 150 pasākumi visdažādākajos formātos uz sešām skatuvēm un 12 teltīs, ko piedāvā vairāk nekā 80 organizācijas, apvienības un uzņēmumi.
Sarunu festivāla "Lampa" norisei iespējams sekot arī tiešraidē mobilajā televīzijā "LMT Straume" - lietotnē un internetā " kur pieejama pilna tiešraides programma, kā arī festivāla mājaslapā".
Uz sarakstu
