Eksperti: Latvija nav gatava pārstrādei nododamo atkritumu apjoma pieaugumam

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "Zaļā josta" valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa teica, ka viens no faktoriem, kas rada šķēršļus pārstrādāto atkritumu apjoma pieaugumam, ir atkritumu dalītās vākšanas nepietiekamā infrastruktūra. Tāpat būtisks šķērslis ir neskaidra atbildības robeža par dalītās vākšanas infrastruktūras izveidi, kā arī nepietiekamas pārstrādes jaudas.

Kā atzīmēja uzņēmuma AS "Latvijas Zaļais punkts" valdes priekšsēdētāja Sigita Namatēva, lai Latvijai izdotos būtiski palielināt pārstrādei nododamo atkritumu daudzumu, valstī jāstimulē sabiedrības paradumu maiņa, kā arī jāveicina dalītās vākšanas infrastruktūras izveide.

Namatēva uzsvēra, ka Latvijā atkritumu apglabāšanai ir viena no zemākajām dabas resursu nodokļa likmēm Eiropā un tā noteikti būtu jāpalielina. Svarīgi ir arī izvērtēt jaudu pietiekamību un viest skaidrību par Eiropas Savienības (ES) finansējuma pieejamību dalītās vākšanas infrastruktūras attīstībai.

Lapsa vēl piebilda, ka būtisks faktors ir arī lielāka valsts atbalsta intensitāte atkritumu dalītai vākšanai un pārstrādes infrastruktūrai.

Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas pārstāve Ināra Teibe informēja, ka saskaņā ar jaunākajiem "Eurostat" datiem Latvijā joprojām ir zems pārstrādāto atkritumu apjoms - no visu atkritumu apjoma Latvijā tiek pārstrādāti 10%, pārējie 90% tiek noglabāti poligonos.

Jau vēstīts, ka ES fondu finanšu līdzekļu programmu pieejamība ir atkritumu apsaimniekošanas nozares galvenais izaicinājums šajā gadā, aģentūrai LETA apgalvoja vides un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas "Eco Baltia" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Viņš atzīmēja, ka nozarei divu gadu laikā nav bijusi iespēja izmantot ES finansējumu, kas nozīmē, ka nozares uzņēmumi nevar attīstīt straujāk dalītās atkritumu vākšanas infrastruktūru un atkritumu pārstrādi.

Tāpat ziņots, ka ES direktīva par atkritumu poligoniem paredz, ka līdz 2020.gadam jānodrošina, ka poligonos tiek apglabāti tikai 35% no 1995.gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma. Lai to realizētu, poligonos tiek ierīkotas atkritumu priekšapstrādes iekārtas, kā rezultātā atšķirotā organiskā frakcija tiek tālāk pārstrādāta ar dažādām bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes un reģenerācijas metodēm, tos pēc iespējas atgriežot atpakaļ ekonomiskajā apritē.

Vienlaikus tiek samazināts atkritumu poligonos noglabājamo bioloģiski noārdāmo sadzīves atkritumu daudzums, kā arī palielināts pārstrādei un reģenerācijai nodoto atkritumu īpatsvars, nodrošinot resursu efektīvu izmantošanu.

Uz sarakstu