CSP: 2014.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 9,3%

Ienākumu pieauguma temps ir nedaudz palēninājies, salīdzinot ar 2013.gadā fiksēto pieaugumu (par 10,7% salīdzinājumā ar 2012.gadu).

2014.gadā mājsaimniecību ienākumi no algota darba ir palielinājušies par 11,6% – 2013.gadā tie bija vidēji 243 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, savukārt 2014.gadā – 272 eiro. Ienākumi no sociālajiem transfertiem (pensijām, pabalstiem un citiem budžeta maksājumiem) pieauga ievērojami lēnāk – par 3,4 % (no 93 eiro 2013. gadā līdz 96 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 2014.gadā).

Četru gadu laikā sociālo transfertu īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos samazinājies par 7,6 procentpunktiem – no 32,4% 2010.gadā līdz 24,8% 2014.gadā. Savukārt algota darba ienākumu īpatsvars ir pieaudzis no 63,7% 2010.gadā līdz 70,2% 2014.gadā. 2008.gada pirmskrīzes līmenis, kad algota darba ienākumi veidoja 75,5% no visiem rīcībā esošiem ienākumiem, bet ienākumi no sociālajiem transfertiem – tikai 20,0%, vēl joprojām nav sasniegts.

2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, samērā vienmērīgs ienākumu pieaugums bija visās mājsaimniecībās. Visstraujāk ienākumi pieauga trūcīgākajās mājsaimniecībās (par 8,2%) un turīgākajās mājsaimniecībās (attiecīgi par 8,8% un 8,6%).

Ienākumu nevienlīdzības indeksu vērtības pēdējos piecos gados gandrīz nav mainījušās. 

Pēdējos piecos gados 20% turīgāko iedzīvotāju ienākumi ir 6,5 reizes lielāki nekā 20% trūcīgāko iedzīvotāju. Izņēmums bija 2012.gads, kad Kvintiļu attiecību indekss (S80/S20) bija nedaudz zemāks – 6,3.

Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Latvijā ir augsta ienākumu nevienlīdzība. 2014.gadā Latvijā un Bulgārijā Džini ( koeficients (35,4%) bija otrs augstākais, salīdzinot ar citām ES valstīm. Augstāks rādītājs bija tikai Igaunijā (35,6 %), bet zemāks rādītājs bija Lietuvā (35,0 %) un Kiprā (34,8 %). Arī Kvintiļu attiecības indekss (S80/S20) bija viens no augstākajiem ES (Rumānijā – 7,2, Bulgārijā un Spānijā – 6,8, bet Grieķijā, Igaunijā un Latvijā – 6,5).

Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu datu avots ir CSP 2015. gada ienākumu un dzīves apstākļu (t.s. EU-SILC – EU Statistics on Income and Living Conditions) apsekojums. Apsekojumā aptaujāti 6,1 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 11,7 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem. No 2016. gada marta līdz jūnijam CSP iegūs datus par mājsaimniecību ienākumiem 2015. gadā.

Uz sarakstu