Brīvdienās dzēsti 213 kūlas ugunsgrēki
Kā liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā informācija, platības ziņā lielākais kūlas ugunsgrēks šajā nedēļas nogalē dzēsts Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, kur sausā zāle degusi 50 hektāru platībā.
Savukārt Daugavpils novada Medumu pagastā, Līgatnes novada Līgatnes pagastā un Aizputes novada Lažas pagastā reģistrēti 20 hektārus plaši kūlas ugunsgrēki. Jēkabpilī un Skrīveru novadā fiksēti 15 hektārus plaši kūlas ugunsgrēki, Stopiņu novada Sauriešos kūla degusi 12 hektāru platībā, bet Daugavpilī - desmit hektāru platībā. Vēl daudzviet kūla degusi 5-9 hektāru platībā.
Kopš šī gada sākuma valstī reģistrēti 1862 sausās zāles degšanas gadījumi. Pērn visa gada garumā Latvijā tika dzēsti 2786 kūlas ugunsgrēki, bet 2014.gadā - 4044.
Ugunsdzēsēji atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un administratīvi sodāma. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšanas rezultātā izdeg lauki, nodeg ēkas un cieš vai pat iet bojā cilvēki. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 179.panta 4.daļu par kūlas dedzināšanu piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 280 līdz 700 eiro apmērā. Savukārt atbilstoši LAPK 51.panta 2.daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 700 līdz 2900 eiro.
Vienlaicīgi VUGD informē, ka atbilstoši ugunsdrošības noteikumiem zemes īpašniekiem jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības pārkāpšanu VUGD atbilstoši LAPK 179.panta 1.daļai piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro apmērā, bet juridiskajām personām - no 280 līdz 1400 eiro.
Uz sarakstu