Brigmanis aicina nekavēties, risinot problēmu ar pabalstu izmaksu Latviju pametušiem bēgļiem
Brigmanis uzskata, ka šībrīža situācija nav pieļaujama, tāpēc atbildīgajām institūcijām nevajadzētu kavēties ar normatīvā regulējuma pilnveidošanu, par politiķa pozīciju informēja ZZS preses sekretāre Dace Kārkliņa.
"Izmaiņas jāveic, lai cilvēki, kuri faktiski Latvijā neuzturas, nevarētu pretendēt uz finansiālu atbalstu no mūsu valsts," atgādina politiķis.
Patvēruma likums nosaka, ka bēglis pirmajā gadā pēc šī statusa iegūšanas un persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, pirmos deviņus mēnešus pēc šāda statusa iegūšanas saņem pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas, kā arī valsts valodas apguvei nepieciešamās izmaksas, ja personai nav cita iztikas avota.
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka pabalsts, kas sedz uzturēšanās izmaksas Latvijā, pilngadīgai personai ir 139 eiro mēnesī, katram nākamajam ģimenes loceklim un nepilngadīgām personām - 97 eiro mēnesī. Minētie noteikumi arī paredz gadījumus, kad pabalsta izmaksa ir pārtraucama. Vienlaikus normatīvais regulējums nav pilnīgs, jo neliedz bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu saņemt pabalstus gadījumā, ja viņi Latviju ir pametuši.
Kā vēstīts, turpmāk bēgļiem, lai turpinātu saņemt uzturēšanās pabalstu, varētu nākties reizi mēnesī atrādīties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), augusta sākumā vēstīja raidījums "LNT Ziņas sešos".
Kā raidījumam norādīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, amatpersonas sapratušas, ka tā ir nepilnība, ko nepieciešams novērst. Tāpēc ir sākusies noteikumu labojumu saskaņošana.
Plānots, ka jaunais regulējums uzdos konkrētā pabalsta saņēmējam reizi mēnesī ierasties NVA, kas ļaus pārliecināties, ka bēglis joprojām dzīvo Latvijā. Ja noteiktajā termiņā bēglis nebūs ieradies aģentūrā, pabalsta izmaksāšana tiks pārtraukta.
Uz sarakstu
