Aptauja: Pašvaldību iedzīvotāji vietējos izdevumus uzskata par interesantiem un objektīviem
Kopumā 82% aptaujāto iedzīvotāju atzinuši, ka zina, kā sauc un izskatās vietējās pašvaldības izdevums, savukārt 51% no šī iedzīvotāju skaita uzskata, ka šis izdevums ir interesants un saistošs. Kritiskāki šajā jautājumā ir pašvaldību iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem, ar augstākiem ienākumiem un Vidzemes reģionā dzīvojošie.
No iedzīvotājiem, kuri zina vietējos izdevumus, 64% uzskata, ka pašvaldības darbība laikrakstā tiek atspoguļota objektīvi, turklāt 50% arī uzskata, ka satura daļa, kas nav saistīta ar pašvaldības darbību, arī turpmāk var palikt tādā pašā apjomā, kā līdz šim. Tikmēr 26% šķiet, ka informācijas varētu būt vairāk, bet 8% norādījuši, ka informācijas apjoms būtu jāsamazina.
Jautājumā par pašvaldības ieguldītajiem budžeta līdzekļiem vietējā laikraksta izdošanā 74% atzinuši, ka pašvaldības rīcība, tērējot šim mērķim budžeta līdzekļus, ir pieņemama.
Aptauja veikta šī gada aprīlī, visā Latvijā aptaujājot 1005 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Jau ziņots, ka Kultūras ministrijas darba grupa ir sagatavojusi vadlīnijas pašvaldību vietējo laikrakstu izdošanai, rekomendējot tajos vairs neizvietot trešo pušu komerciāla satura reklāmas.
Darba grupa ir vienojusies, ka pašvaldību informatīvajiem medijiem nav vēlams piedalīties komerciālās reklāmas tirgū, izņemot atsevišķus izņēmuma gadījumus, piemēram, sociālo uzņēmējdarbību un kampaņas. Tas nozīmē, ka ir jāgroza likums "Par pašvaldībām", paredzot, ka pašvaldības informatīvajā izdevumā nav pieļaujama trešo pušu komerciālu paziņojumu - reklāmu un sludinājumu - publicēšana.
Darba grupa arī vienojusies, ka pašvaldības informatīvajā izdevumā nav vēlama arī pašvaldības kapitālsabiedrību un ar tām saistīto preču vai pakalpojumu reklāmu publicēšana, kā arī nav vēlama privātpersonu sludinājumu publicēšana par maksu vai bez samaksas. Tāpat šajos izdevumos ir ieteicama tikai tādu darba vakanču publicēšana, kas attiecas uz vakantajām darba vietām pašvaldības vai tās pakļautības iestādēs.
Kultūras ministrija Mediju politikas pamatnostādņu izstrādes gaitā konstatēja, ka Latvijā ir nostiprinājusies prakse valsts un pašvaldību iestādēm nodarboties ar mediju satura finansēšanu un mediju komercdarbību. Tādā veidā tiek samazināti potenciālie ieņēmumi no reklāmas privātajiem reģionālajiem medijiem, kas jau tā sarūkošā reģionu iedzīvotāju skaita un citu tirgus tendenču dēļ piedzīvo auditorijas skaita lejupslīdi. Problēmu ir identificējuši arī reģionālo laikrakstu izdevēji un Latvijas Žurnālistu asociācija, pieprasot skaidru valsts politiku ar aizliegumu pašvaldībām izdot savus informatīvos izdevumus.
Konkurences padome savās 2015.gada Konkurences novērtēšanas vadlīnijās valsts un pašvaldību lēmumu pieņēmējiem ir norādījusi, ka pašvaldību līdzdalība mediju tirgū varētu apdraudēt mediju ienākumu gūšanas iespējas un ilgtspēju, jo finansējums no pašvaldības budžeta tos nostāda izdevīgākā stāvoklī nekā privātos. Attiecīgi šādos bezmaksas izdevumos būtu publicējama pašvaldības iedzīvotājiem būtiska neitrāla informācija. Savukārt žurnālistikas materiālu un reklāmu publicēšana bezmaksas izdevumā, Konkurences padomes ieskatā, vairs neizriet no likuma prasībām.
Uz sarakstu
