Aptauja: 60% iedzīvotāju neseko līdzi saviem pensiju 2.līmeņa uzkrājumiem
Vaicāti, kādas no finanšu aspekta vēlētos savas vecumdienas, lielākais pārsvars jeb 54 % respondentu atbildēja, ka gribētu, lai pietiktu naudas arī ceļošanai. Savukārt gandrīz katrs ceturtais aptaujātais (24%) vēlētos, lai būtu iespēja arī īstenot savus hobijus. Tikmēr katrs desmitais aptaujātais bija pieticīgāks un izteica cerību, ka vecumdienās gribētu būt spējīgs finansiāli apmierināt savas pamatvajadzības. Ambiciozāku plānu – vecumdienās spēt uzsākt savu biznesu – izteica 8% respondentu.
Lai arī vēlme par nodrošinātām vecumdienām ir tikai loģiska un saprotama, respondentu zināšanas un interese par pensiju 2.līmeni ir salīdzinoši zemas. Piemēram, 38% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pat nezina, kas ir viņu pensiju 2.līmeņa pārvaldītājs. 59% aptaujāto atzina, ka nekad nav pārbaudījuši savas individuālās pensijas 2.līmeņa uzkrājumu portāla Latvija.lv, bet vismaz reizi gadā to veic tikai 14% respondentu. Reizi 2-3 gados uzkrājumu pārbauda katrs desmitais, bet 12% atzina, ka uzkrājumu esot pārbaudījuši vienu reizi, bet tas jau ir bijis vairāk nekā pirms pieciem gadiem.
Savukārt portālā manapensija.lv, kas piedāvā iespēju sekot līdzi pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānu rezultātiem dažādās bankās, reizi gadā ielūkojas vien 17% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. 14% respondentu šo iespēju izmanto reizi divos līdz trīs gados. Tikmēr teju puse jeb 47% respondentu atzina, ka nekad nav izmantojuši šo vietni, lai sekotu līdzi pensiju 2.līmeņa plānu rezultātiem.
Patlaban strādājošajiem pensiju 2.līmenis veido būtisku uzkrājumu, jo tajā tiek novirzīti 6% no personas bruto darba algas. Tomēr aptaujas dati liecina, ka par šo apmēru ir informēti tikai 6,5% iedzīvotāju. 20% minēja kādu citu apmēru, bet 74% aptaujāto atzinās, ka nav informēti par to, cik liels bruto algas apmērs tiek novirzīts pensiju 2.līmenim. Rezultātā pensiju 2.līmenī reāli gadā veidojas uzkrājums aptuveni vienas mēnešalgas apmērā. Tādējādi persona, neveicot papildu sociālās iemaksas, ik gadu jau veido šo "trīspadsmito algu", kas tiek novirzīta vecumdienu pensijai. Šādu uzkrājuma veidošanas būtību atzinīgi ir novērtējuši 90% aptaujāto iedzīvotāju, tādējādi netieši apstiprinot pensiju 2.līmeņa lietderību.
"Mums kā aktīvu pārvaldītājiem, kas rūpējas par klientu pensijas kapitāla ieguldīšanu un palielināšanu, ir būtiski, ka klienti zina savu pensijas pārvaldītāju (aptaujā - 62%), ka periodiski aplūko pensijas plānu rezultātus un savu individuālo pensijas kontu (aptaujā - 1/3 daļa). Tomēr ir redzamas iedzīvotāju augstās gaidas par savu labklājību pensijas vecumā (88% vēlas līdzekļus vairāk nekā tikai pamatvajadzību apmierināšanai). Tas kopskatā ar faktu, ka nepilni 7% iedzīvotāju zina, ka viņu pensijas 2.līmenim tiek novirzīti 6% no bruto darba algas, bet gandrīz 2/3 iedzīvotāju nekad nav ieskatījušies savā individuālajā pensijas kontā, rada bažas, ka šiem iedzīvotājiem var būt vilšanās dēļ nepietiekama uzkrājumu apmēra," komentē DNB Asset Management izpilddirektors Armands Ločmelis.
Aptauja liecina arī to, ka pensijas plāna izvēlē vairāk nekā puse (53%) iedzīvotāju uzticēsies bankas darbiniekam. Kā otru nozīmīgāko faktoru gandrīz trešā daļa (29%) aptaujāto norāda vēlmi izvēlēties nākotnē pelnošāko ieguldījumu plānu. "Abās šajās situācijās vislielāko lomu spēlēs, pirmkārt, piemērotākās ieguldījumu stratēģijas izvēle, kas ir labākais veids, kā palielināt savu pensijas kapitālu. Otrkārt, peļņu nākotnē ir ļoti grūti, pat neiespējami paredzēt, tomēr var vadīties pēc pārvaldītāja līdzšinējā snieguma ilgtermiņā, kas arī nākotnē var nest cerēto peļņu. Izvēloties ieguldījumu stratēģiju, der zināt, ka aktīvi un sabalansēti ieguldījumu plāni ir paredzēti gados jaunākiem iedzīvotājiem. Savukārt, kad līdz pelnītajam pensijā došanās laikam ir atlicis mazāk par 10 gadiem, būtu prātīgi pāriet uz sabalansētu ieguldījumu plānu. Savukārt uz konservatīvo stratēģiju būtu jāpāriet tuvāk pensionēšanās brīdim," rekomendē A.Ločmelis. "Visticamākais, izpratnes trūkums, kas atspoguļojas iedzīvotāju atbildēs, ir skaidrojams ar to, ka pensijas 2. līmenis iedzīvotājiem veidojas automātiski. Proti, gan automātiska iesaistīšanās, uzsākot darba gaitas, gan uzkrājumu izveide no sociālajām iemaksām bez katra tiešas līdzdalības, kā arī kapitāla pārvaldīšana, kuru veic profesionāļi aktīvu pārvaldnieki," pārdomās dalās A.Ločmelis.
Likumsakarīgi, ka lielākā daļa respondentu (54%) nekad nav izmantojuši iespēju mainīt pensiju 2.līmeņa pārvaldītāju. Tomēr gandrīz katrs piektais to ir darījis vienu vai pāris reižu (19% abos gadījumos). Vairākas reizes plānu mainījuši 7,7% aptaujāto. Katrs desmitais atzinis, ka šo soli veicis kādas akcijas, loterijas vai kāda cita tūlītēja labuma mudināts. 4% šajā lēmumā paļāvušies arī uz tuvinieku ieteikumiem.
Kopumā vairāk nekā puse respondentu pauduši uzskatu, ka saredz iemeslus ilgtermiņā uzkrāt pensiju 2.līmenī. Lielākā daļa no viņiem (29%) novērtē iespēju pašam ietekmēt savu pensijas uzkrājumu, 14% respondentu – iespēju izvēlēties sev uzticamāko pensiju pārvaldītāju, bet 10% aptaujāto novērtē iespēju pašam izvēlēties sev piemērotāko ieguldījumu stratēģiju. Tomēr trešā daļa respondentu atzina, ka ilgtermiņā nesaredz iemeslus uzkrāt pensiju 2.līmenim, jo neizprot, kā pensija veidojas. 14% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pensiju 2.līmeni neuzskata par lietderīgu, jo pašlaik alga ir par mazu vērā ņemama uzkrājuma veidošanai.
Aptauja tika veikta no 20. līdz 31.jūlijam, un tajā piedalījās 505 respondenti no visas Latvijas.
Uz sarakstu
