Apdraudēta vienotas norēķinu sistēmas ieviešana sabiedriskajā transportā personām ar atvieglojumiem
Interesi par dalību vienotās norēķinu sistēmas ieviešanā sabiedriskajā transportā ir izrādījušas vairākas norēķinu iestādes. Tomēr tās savā starpā nav panākušas vienošanos par savstarpējās sadarbības nosacījumiem, tostarp par vienota programmatūras risinājuma izmantošanu un informācijas uzturēšanas un apmaiņas par norēķinu līdzekļiem nodrošināšanu.
PKC arī secina, ka Ministru kabineta noteikumi nav pietiekams pamats personas sensitīvo datu apstrādei, tādēļ nepieciešams steidzami nodrošināt, ka personas datu apstrāde noteikumu īstenošanas gaitā notiek, pamatojoties uz likumu. Tāpat likumā būtu jāparedz informācijas sistēmas izveide un uzturēšana par izsniegtajiem derīgajiem norēķinu līdzekļiem.
Lai gan Tieslietu ministrija kā risinājumu rosina noteikt uzdevumu Autotransporta direkcijai (ATD) izstrādāt vienotu informācijas sistēmu, kurā bankas un visas iesaistītās iestādes apmainītos ar nepieciešamo informāciju, PKC rosina pašām bankām vienoties par vienotu sistēmu. PKC norāda, ka pašām norēķinu iestādēm būtu jāvienojas par vienu vai vairākām norēķinu līdzekļu informācijas sistēmām un attiecīgi par vienu vai vairākiem programmatūras risinājumiem. Mērķis ir, lai jebkura bankas izsniegtā karte būtu derīga jebkurā no citu banku termināļiem, kas uzstādīti sabiedriskajā transportā. Ziņojumā tiek uzsvērts, ka valstij šāds modelis ir visizdevīgākais, jo tai nav jāuzņemas informācijas sistēmas izstrāde un uzturēšana, nav jāizstrādā īpaša bezmaksas braucienu identificēšanas lietotne norēķinu termināliem un norēķinu līdzekļiem vai ID kartēm. Tāpat valsts pienākums nebūtu izsniegt un regulāri atjaunot vairāk nekā 130 000 ID karšu.
Ieviešot šo variantu, sistēmas administrēšanas izmaksas tiek noteiktas konkurences apstākļos, norēķinu iestādēm konkurējot par līgumu slēgšanu ar pārvadātājiem par bezskaidras naudas norēķinu iespējas nodrošināšanu sabiedriskajos transportlīdzekļos.
Līdztekus būtu nepieciešams veikt grozījumus noteikumos, lai novērstu norēķinu iestāžu bažas par šķēršļiem jebkuras norēķinu iestādes līdzdalībai noteikumu ieviešanā uz līdzvērtīgiem nosacījumiem.
Gadījumā, ja tiek panākta vienošanās un notiek turpmākais darbs pie sistēmas ieviešanas, tā spētu darboties ar 2017.gada 1.jūliju.
Vienlaikus gan tiek pieļauta iespēja, ka bankas tomēr nespēj vienoties savā starpā par vienu risinājumu, kā rezultātā var veidoties vairāki savstarpēji konkurējoši risinājumi. Šādā gadījumā PKC rosina ieviest citu risinājumu - ATD izveidotu programmatūras risinājumu, kas nodrošinātu atvieglojumu izmantošanai izsniegto norēķinu līdzekļu izsniegšanas un pieņemšanas pakalpojumu funkcionalitāti. Šī lietotne būtu jāizmanto visām sistēmā iesaistītajām bankām. Tomēr tādā gadījumā idejas īstenošana būtu jāatliek līdz 2018.gada 1.janvārim.
Tikmēr ATD atzinusi, ka noteikumus par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos, nav iespējams ieviest noteiktajā termiņā, jo tam pastāv vairāki šķēršļi. Pirmais no tiem ir nepieciešamība valdības līmenī izšķirties par iespējamajiem braukšanas maksas atvieglojumu uzskaites sistēmas ieviešanas scenārijiem. Problēmas radot arī pievienotās vērtības nodokļa jautājums, kas pārvadātāju nozarei prasīs papildu divus miljonu eiro izdevumus valsts budžetā iemaksājamā nodokļa veidā.
Pakalpojumu sniegšanā interesi izrādījušas vairākas bankas - AS "Norvik banka", AS "Citadele banka", AS "Latvijas Pasta banka", AS "Rietumu banka", AS "Meridian Trade Bank". Tomēr "Norvik banka" piedāvā slēgtu norēķinu sistēmu, kura neparedz iespēju pieņemt citas bankas izsniegtu norēķinu līdzekli, tāpat arī nav paredzēta bankas atbildība par sistēmas darbības nepārtrauktības nodrošināšanu. Bet AS "Citadele banka" balstās uz jau strādājošo SIA "Rīgas karte" e-talona sistēmu, kura arī ir slēgta sistēma. Ieviešot šādu slēgtu sistēmu, iespējams, tiks radīti šķēršļi sabiedriskā transporta pakalpojumu saņēmējiem, jo vienas bankas izsniegto karti nevarēs validēt citas bankas apkalpotā sistēmā.
Bankas, kas vēlas iesaistīties pakalpojumu nodrošināšanā, gan ir vairākas reizes paziņojušas, ka bez attiecīga informācijas tehnoloģiju risinājuma izveides nav iespējams veikt informācijas apmaiņu par norēķinu līdzekļiem. Tomēr tās arī atzinušas, ka pēc savas iniciatīvas neveidos šādu risinājumu. Pēc banku domām, valstij nepieciešams sistēmas ietvaros nodrošināt vienotus, visām bankām brīvi pieejamus datu apmaiņas standartus.
Kā ziņots iepriekš, janvāra sākumā valdība nolēma ieviest pārejas periodu Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kas paredz izmaiņas biļešu noformēšanā personām ar braukšanas maksas atvieglojumiem. Kā aģentūrai LETA norādīja Satiksmes ministrijā, 2015.gada MK noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos, paredz pienākumu pārvadātājiem un sabiedriskā transporta biļešu tirgotājiem ar 2016.gada 8.janvāri nodrošināt izmaiņas biļešu noformēšanā saistībā ar izmaiņām personu ar braukšanas maksas atvieglojumiem uzskaitē un identificēšanā sabiedriskajā transportā. Ar apstiprinātajiem MK noteikumu grozījumiem valdība noteica pārvadātājiem sistēmas ieviešanas pārejas periodu no 2016.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.jūnijam.
Uz sarakstu
