Zivrūpnieki embargo dēļ var rēķināties ar projektu pagarinājumiem un atliktiem nodokļu maksājumiem
Zivju pārstrādes uzņēmumi, kuri Krievijas noteiktā embargo dēļ cietīs zaudējumus nerealizētās produkcijas dēļ, var rēķināties ar iesākto Eiropas Savienības zivsaimniecības fonda projektu pagarinājumiem, kā arī nodokļu brīvdienām, paredz valdības akceptētais informatīvais ziņojums "Par pasākumiem saistībā ar Krievijas aizliegumu sagatavotu un konservētu zivju produktu importam no Latvijas".
Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāre Dace Lucaua žurnālistiem stāstīja, ka valdība atbalstīja pasākumu virkni, kam vajadzētu palīdzēt zivrūpniekiem pārvarēt grūtības.
"Paredzētas nodokļu brīvdienas, kredītu garantijas, atbalsts tiem uzņēmumiem, kas nevarēs saglabāt darbvietas, būs pasākumi, kas attiecas uz Eiropas Savienības fondiem, ārējo tirgu meklēšanu utt.," informēja Lucaua.
Plānots, ka valdībā tiks iesniegts to uzņēmumu saraksts, kuriem nepieciešamas nodokļu brīvdienas. Ja valdība to akceptēs, Valsts ieņēmumu dienests tās piešķirs. Tiks arī vērtēta uzņēmumu eksporta proporcija uz Krieviju un Krievijas sankciju ietekme uz uzņēmumu. Tas galvenokārt attieksies uz zivju konservu ražotājiem.
ZM uzskata, ka būs arī Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi, kas palīdzēs uzņēmumiem startēt starptautiskās izstādēs, dalībai tajās piešķirot 100% finansējumu. Tāpat plānots pieņemt jaunajā zivsaimniecības fondā trīs noteikumus, kas attieksies uz akvakultūras un zvejas produktu apstrādes jomu, zvejniecības infrastruktūru un tirgus pasākumiem
Lai uzņēmumi saņemtu minētās atlaides, paies laiks, kamēr normatīvais regulējums stāsies spēkā. ZM vēl nezina, cik ilgā laikā Valsts prezidents varētu akceptēt grozījumus.
Pēc ZM valsts sekretāres teiktā, valdības atbalstītie pasākumi tiešā veidā valsts budžetu neietekmēs, jo kompensācijas zivrūpniekiem netiek prasītas.
Lucaua atzina, ka katra uzņēmuma gadījums vēl tiks skatīts atsevišķi īpaši izveidotā rīcības grupā, kurā bez ZM darbosies pārstāvji no Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Ārlietu ministrijas, kā arī nozares pārstāvji.
Zemkopības ministrija iepriekš norādīja, ka finansiāls atbalsts nav plānots, bet tiks pagarināti termiņi iepriekšējā Eiropas Savienības zivsaimniecības fonda iesāktajiem projektiem, kuri vēl tiek īstenoti, kā arī tiks lemts par nodokļu brīvdienām.
Tāpat ministrijā informēja - lai gan Baltkrievija aizliegusi Latvijas zivju konservu reeksportu uz Krieviju, šīs produkcijas eksports joprojām ir atļauts gan uz Baltkrieviju, gan uz otro muitas ūnijas valsti - Kazahstānu, kas no kopējā eksporta uz NVS valstīm veido attiecīgi 5% un 3,3%. Pagājušajā gadā gan zivju eksports uz šīm valstīm samazinājies par 21%.
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka PVD 4.jūnijā saņēma "Roseļhoznadzor" oficiālu paziņojumu par to, ka ir spēkā aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju, jo iepriekš piecu klātienē pārbaudīto uzņēmumu konservos konstatēts paaugstināts benzopirēna līmenis. Latvijai dots laiks līdz 4.augustam, lai iesniegtu dokumentus par paveiktajiem uzlabojumiem zivju apstrādes procesā. Tad Krievija lems par aizlieguma atcelšanu un varētu sūtīt uz Latviju ekspertus, lai veiktu atkārtotas pārbaudes. PVD sola, ka Latvija apmēram līdz jūlija vidum iesniegs savu pozīciju Krievijai.
Saskaņā ar "Roseļhoznadzor" ziņojumu zivju produkcijas aizliegums attiecas uz visiem 39 Latvijas uzņēmumiem, kā arī četriem kuģiem, kuriem bija eksporta licence uz Krieviju.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pagājušajā gadā Latvija eksportēja sagatavotu un konservētu zivju produkciju par kopumā 82,7 miljoniem eiro, kur lielākā eksporta partnere bija Krievija ar 32,1% no kopējā eksporta apjoma. Visvairāk tika eksportētas brētliņas un šprotes - par 46,6 miljoniem eiro, no tām uz Krieviju - 51,9%.
Savukārt šogad eksports uz Krieviju samazinājies līdz 18,6% no kopējā zivju produkcijas eksporta apjoma, brētliņas un šprotes eksportētas par astoņiem miljoniem eiro, no tām uz Krieviju - 37,2%.
Uz svaigajām, saldētajām un atdzesētajām zivīm no Latvijas jau tāpat attiecas importa aizliegums, ko Krievija pērn augustā noteica ES pārtikas precēm, reaģējot uz Rietumu sankcijām, kas tika vērstas pret Maskavu pēc iebrukuma Ukrainā.
Uz sarakstu
