Zīle: Ir jāatrod iespējas neļaut Latvijā atvērt tādus medijus kā "Sputnik"

Viņaprāt, ir jāatrod risinājumi kādā veidā juridiski un tehniski neļaut atvērt šādus medijus Latvijā. Tas esot uzbrukums mūsu mediju telpai, un viens no Krievijas ieročiem.

Arī citās Eiropas Savienības valstīs beidzot sākuši saprast, ko nozīmē šādi mediji, kuri jaucas citu valstu suverēnās lietās, piebilda Zīle.

LETA jau vēstīja, ka darbu Latvijā sākusi Krievijas propagandas medija "Sputnik" versija latviešu valodā - "sputniknews.lv". Portālā publicētas ziņas latviešu un krievu valodā par notikumiem Latvijā, Krievijā un citviet pasaulē, solot, ka tieši šis interneta resurss runāšot "par to, par ko citi klusē".

"Sputnik" versija latviešu valodā - "sputniknews.lv" - nav reģistrēta Latvijā, aģentūrai LETA šonedēļ apstiprināja Uzņēmumu reģistrā (UR).

Pagājušā gada augustā Uzņēmumu reģistrs (UR) atteica reģistrēt ārvalsts komersanta "Starptautiskā informācijas aģentūra "Rossija segodņa" Latvijas pārstāvniecību. Savukārt šā gada 28.janvārī UR atteica masu informācijas līdzekļa "Sputnik Latvija" reģistrāciju.

Līdz ar to portāls "sputniknews.lv" masu informācijas līdzekļu reģistrā nav reģistrēts.

"Sputnik" ir daļa no Krievijas valsts informācijas aģentūras "Rossija segodņa", kuru vada Dmitrijs Kiseļovs. Savu propagandista darbību dēļ Kiseļovs ir iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā.

"Rossija segodņa" tika izveidota 2013.gada nogalē pēc ziņu aģentūras "RIA Novosti" reformēšanas. Krievijas prezidenta administrācija tad nolēma, ka valsts līdzekļi jātērē nevis neitrālās informācijas ražošanai, bet valsts oficiālās pozīcijas aktīvākai tiražēšanai ārvalstīs. Šī mērķa sasniegšanai "Rossija Segodņa" ir vairāki rīki. Paralēli ziņu aģentūrai tai ir ārzemēs raidošais televīzijas kanāls "RT", vairāki citi projekti, ieskaitot Ukrainas notikumiem veltītu "Ukraina.ru".

Pērn tika vēstīts, ka "Sputnik" plāno sākt darbību vairāk nekā 30 valstīs.

Uz sarakstu