Visos reģionos sākušies vasarāju sējas darbi
Kā aģentūru LETA informēja LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis, marta beigās un aprīļa sākumā Zemgalē un Kurzemē kā pirmos iesēja pupas un zirņus, bet patlaban tiek sēti pēdējie vasarāju lauki.
"Vasarāju sēja šajos reģionos uzskatāma par samērā agru, tādēļ ir ielikts labs pamats augstvērtīgām ražām," atzina agronoms.
Viņš arī apliecināja, ka ziemāji Zemgalē un Kurzemē attīstās ļoti labi. Salīdzinoši vēsie laika apstākļi nesteidzina augu augšanu, bet gan nostiprina to sakņu sistēmu - graudaugi papildus cero, bet rapsim izveidojušies spēcīgi pumpuri. Agrākajiem ziemas kviešiem jau sākusies stiebrošana.
Vienlaikus eksperti atzīst - ja Kurzemē un Zemgalē zemnieki sēju plāno pabeigt nākamnedēļ, Daugavas otrā pusē Vidzemē un Latgalē situācija nav tik optimistiska.
"Kopumā Vidzemē 90% ziemāju graudaugu ziemu pārcietuši labi, tomēr vairāk nekā 60% rapša Murmastienes un Barkavas pusē nāksies pārsēt, jo tie izsala. Zemnieki gan vēl nogaida ar vasaras rapša sēšanu. Pavasara sējas darbi jau sākušies, apsētas pupas un zālāji, bet graudu sēja sākta minimāli," sacīja LLKC Madonas biroja augkopības konsultante Anita Brosova.
Tikmēr LLKC Krāslavas biroja augkopības konsultants Valērijs Kairāns atzina, ka Krāslavas pusē ziemāji pārziemojuši labi. Rapsis gan nedaudz izsalis, un nāksies pārsēt aptuveni 30%. Tomēr šī izsalšana lielā mērā atkarīga no izvēlētās sēšanas tehnoloģijas un rapša šķirnes.
"Tiem, kuri izvēlējušies hibrīdus, rapsis pārziemojis labi. Protams, arī ziema deva savu, jo Rēzeknē, Aglonā sniega nebija, tur situācija sliktāka, bet Krāslavā, kur sniega sega bija, situācija ir daudz labāka," sacīja agronoms.
Arī Vidzemē ar izsalušo sugu pārsēšanu saimnieki vēl nogaida, bet, tāpat kā citviet, šajā reģionā jau sēj pupas, auzas, vasaras kviešus.
Kā jau ziņots, Latvijā pagājušajā gadā graudu kopraža sasniegusi visu laiku rekordu - trīs miljonus tonnu, kas ir par 794 300 tonnu jeb 35,7% vairāk nekā 2014.gadā. Kāpumu ietekmēja ne tikai ar graudaugiem apsēto platību pieaugums par 17 200 hektāru, bet arī ievērojams vidējās ražības no viena sējumu hektāra kāpums. Tikmēr graudu vidējā iepirkuma cena turpināja pazemināties un bija 148,06 eiro par tonnu, kas ir zemākā cena pēdējo četru gadu laikā.
Uz sarakstu
