VISC plāno mainīt latviešu valodas eksāmenu uzdevumus un vērtēšanu pamatskolā
Turklāt novērots, ka runas prasmes pārbaudē skolēni nevis brīvi runā, bet cenšas izmantot iepriekš sagatavotus tekstus. Tāpēc VISC no nākamā mācību gada nolēmis mainīt eksāmena uzdevumus, lai būtu iespējams objektīvāk izvērtēt skolēnu prasmi iegūt informāciju neparedzamās situācijās.
Vērtējumu latviešu valodas eksāmenā izsaka procentos; tos savukārt var pielīdzināt valodas prasmju līmeņiem, ko arī norāda sertifikātā par pamatizglītības iegūšanu. Zemākais līmenis ir A1, bet augstākais - C2. Vidējie līmeņi ir B1 un B2. VISC dati liecina, ka laikā no 2014. līdz 2018.gadam situācija būtiski nav mainījusies - visvairāk absolventu iegūst tieši B1 un B2 līmeņus.
Aprēķināts, ka pēdējos piecos gados šo eksāmenu kārtojuši 20 532 skolēni. No viņiem 70,74% prot latviešu valodu vidējā līmenī. Situācija varētu būt labāka, jo pēc latviešu valodas apguves deviņu gadu garumā saskaņā ar pamatizglītības standartu nebūtu pieļaujams, ka teju 3% 9. klašu absolventu piecu gadu griezumā ieguvuši zemāko - A1 - līmeni, atzīst VISC speciālisti. Toties tas, ka tikai retais skolēns sasniedz augstākos līmeņus, VISC ieskatā ir loģiski, jo 9. klašu absolventiem vēl nav tāda dzīves un intelektuālā pieredze, lai perfekti atbildētu uz eksāmena jautājumiem.
Tajā pašā laikā vārdu krājums, kā arī valodas gramatiskā un stilistiskā pareizība tomēr varētu jau atbilst augstākajam valodas prasmes līmenim.
Apskatot iepriekšējā mācību gada eksāmena rezultātus, ir arī labas ziņas. Pirmkārt, vidējais rezultāts ir 66,5%. Citos centralizētajos eksāmenos, kurus gan kārto 12.klasē, vēl augstāks rezultāts bija tikai franču un vācu valodas eksāmenos.
Otrkārt, neviens no pamatskolu absolventiem latviešu valodas eksāmenā nav izkritis. Treškārt, visi eksāmena kārtotāji tajā ieguvuši vismaz desmit procentpunktus no iespējamajiem simt, kaut eksāmenu iespējams nokārtot, iegūstot vismaz piecus procentpunktus.
Latviešu valodas eksāmenam mazākumtautību programmās pēc 9. klases absolvēšanas ir divas daļas: rakstiskā un mutiskā. VISC analizējis skolēnu sniegumu dažādās uzdevumu daļās, pētījis prasmju līmeņus, ko skolēni parādījuši, pildot eksāmena uzdevumus.
Analizējot eksāmenu rezultātus secināts, ka centralizētā eksāmena runas daļas uzdevumu izpilde liecina, ka skolēniem nav problēmu latviski atbildēt uz jautājumiem, īpaši, ja tiek skarti zināmi temati un problēmas. Tomēr liela daļa vēl nespēj runāt gandrīz bez kļūdām, brīvi un pārliecinoši, neraugoties uz sarunas tematu. Absolventi neparāda, ka viņiem būtu plašs vārdu krājums.
Runāšanas daļā ik gadu ir trīs uzdevumi. Katrā no tiem uzsvars likts uz kādas citas runas funkcijas pārbaudi. Piemēram, vienā uzdevumā ir skolotāja un skolēna dialogs. Secināts, ka skolēni izprot skolotāja jautājumus, taču atbild pārāk īsi, atbildes mēdz būt neprecīzas un paviršas.
"Rodas iespaids, ka skolēni nevēlas domāt, analizēt, secināt. Tāpat skolēniem ir grūtības argumentēti pamatot savu viedokli," vērtē VISC.
Citā uzdevumā skolēniem jāiejūtas kādā sociālajā lomā, kas parasti eksaminējamiem grūtības nesagādā, taču bieži vien, kad pašiem jāuzdod jautājumi, viņi izmanto trīs līdz četrus standartjautājumus, ko var lietot dažādās situācijās, īpaši nedomājot. Tādējādi skaidrs, ka skolēni izmanto iepriekš iemācītus jautājumus, nevis runā brīvi.
VISC secina, ka skolēni spēj formulēt savu viedokli, taču to mēdz pamatot īsi un neprecīzi, salīdzinot attēlus, skolēni visbiežāk min tikai elementāras pazīmes, skolēnu vārdu krājums ļauj izteikties par sadzīviskām tēmām, bet ne par sarežģītākām problēmām. Gan vārdu krājums, gan latviešu valodas gramatikas zināšanas mazākumtautību skolēniem joprojām ir samērā zemā līmenī.
Tāpēc, lai objektīvāk novērtētu 9.klašu absolventu latviešu valodas prasmes, VISC nākamajā mācību gadā centralizētā eksāmena uzdevumos ieviesīs vairāk tādu jautājumu, kas liek skolēnam domāt, analizēt savu pieredzi un vispārināt to. Visos uzdevumos tiks iekļauti dažādas grūtības pakāpes jautājumi. Tiks koriģēti vērtēšanas kritēriji, tajos lielāku uzmanību pievērsīs vārdu krājumam, prasmei izteikties precīzi, skaidri, strukturēti un gramatiski pareizi.
Uz sarakstu
