Vilks: ES būs jādomā, kā kompensēt Krievijas iespējamās sankcijas
Ja Krievija izdomās atbildēt uz Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām, ES būs jādomā, kā to kompensēt Latvijai un pārējām Baltijas valstīm, uzskata finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Ministrs otrdien, 18.martā, žurnālistiem uzsvēra, ka no Krievijas atbildes reakcijas visvairāk cietīs tieši Latvija, Lietuva un Igaunija, jo tās Krievijai ir tuvākās ES valstis, un Krievija Latvijai ir nozīmīgs sadarbības partneris ekonomikā. "ES ir jāsaprot, ka jāveic kādas kompensācijas šīm valstīm," sacīja Vilks.Tāpat ES būtu jāizturas ar sapratni, ja ekonomiskā situācija Ukrainas dēļ Latvijā pasliktināsies, un būs nepieciešamas izmaiņas kādos ekonomikas rādītājos un jāmaina budžeta deficīta apmērs.
Vilks minēja, ka ES ir Solidaritātes fonds, no kura ir kompensēti vairākām valstīm plūdu nodarītie zaudējumi pirms dažiem gadiem. Tāpēc jābūt arī kādam atbalsta mehānismam šajā gadījumā. Viņš arī pauda pārliecību, ka ES vadība pret šo situāciju izturēsies ar sapratni un nepieciešamības gadījumā Latvijai tiks kompensēti zaudējumi.
Patlaban vēl nav zināms, cik lieli zaudējumi Latvijai varētu būt gadījumā, ja Krievija spers atbildes soļus pret ES noteiktajām sankcijām. Situācija mainās katru nedēļu, un tāpēc ir jāseko līdzi notiekošajam. Tāpat ietekme būs no tā, cik ilgi norisināsies Ukrainas un Krievijas konflikts - tas var ieilgt arī gadiem, teica ministrs, tāpēc kādiem līdzekļiem no ES ir jābūt paredzētiem.
Šonedēļ Eiropadomes sanāksmē Latvija informēs par nepieciešamību paredzēt kompensācijas.
ES un ASV pirmdien, 17.martā, vērsušas sankcijas pret Krievijas un Krimas amatpersonām, kuras tiek vainotas Ukrainas krīzē.
ES dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien vienojās par sankcijām, kuras tiks vērstas pret 21 Krievijas un Krimas amatpersonu, kas tiek vainotas Ukrainas krīzē. Savukārt Savienotās Valstis pirmdien paziņoja, ka vērsīs sankcijas pret septiņām augstām Krievijas valdības amatpersonām un parlamenta deputātiem, reaģējot uz centieniem anektēt Ukrainai piederošo Krimas pussalu.
Šāds lēmums pieņemts pēc svētdien Krimā notikušā referenduma, kurā saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem 97% vēlētāju atbalstīja atdalīšanos no Ukrainas un pievienošanos Krievijai.
Uz sarakstu
