Valsts kontrole aicina izvērtēt eID karšu sistēmas attīstīšanas lietderību
Kā aģentūru LETA informēja Valsts kontrolē, valstij elektroniskās identifikācijas karšu uzturēšana gadā izmaksā 847 000 eiro, tomēr sistēma netiek plaši izmantota, jo pastāv citi ērtāki veidi, kā piekļūt e-pakalpojumiem.
Revīzijā secināts, ka ieguldītie līdzekļi neattaisnojas, lai gan pakalpojuma mērķis bija nodrošināt, ka iedzīvotāji eID kartes izmanto kā autentificēšanās un elektroniskā paraksta radīšanas līdzekli saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām to sniegto elektronisko pakalpojumu saņemšanai. Tomēr šis mērķis netiek sasniegts, jo tikai 2% eID karšu lietotāju ir izmantojuši elektroniskajam parakstam eID kartē iekļauto funkcionalitāti, bet no četru gadu laikā valsts apmaksātajiem 80 miljoniem e-parakstu, kas iekļauti eID kartē, izmantoti tikai 0,5%.
Revīzijas laikā arī secināts, ka pēc eID kartē iekļauto valsts apmaksāto 120 laika zīmogu izlietošanas tikai 5% personu ir turpinājuši izmantot eID kartes elektroniskā paraksta radīšanai, iegādājoties laika zīmogus par saviem līdzekļiem.
Valsts kontroles ieskatā nav lietderīgi turpināt attīstīt eID karšu izmantojamību, turpmākajos gados ieguldot 9,5 miljonus eiro, kas ir divas reizes vairāk, nekā līdz šim sistēmā ir ieguldīts. Pirms jauna līguma slēgšanas būtu rūpīgi jāizvērtē un jāpieņem konceptuāli lēmumi, kā arī jānoskaidro, kā panākt, ka iedzīvotāji plašāk izmanto eID kartes piedāvātās iespējas.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa pauž, ka atvēlēt miljonus eiro absolūtam iedzīvotāju vairākumam nevajadzīgam pakalpojumam nav labas pārvaldības princips. Šie līdzekļi būtu krietni vien noderīgāki citās valstij nozīmīgās nozarēs, viņa pārliecināta.
Uz sarakstu
