Valsts kanceleja vēlas īstenot jaunu praksi valsts pārvaldē
Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumā, kas tiktu veidots kā ziņojums, tiktu aprakstīts, vai tiesību akts ir sasniedzis noteikto mērķi, vai tiesību akts ticis sagatavots pietiekami kvalitatīvi, lai tas sasniegtu mērķi, un kāda bijusi ārējo faktoru ietekme uz mērķa sasniegšanu.
Šāda pieredze ir vairākām citām valstīm, norādīts Valsts kancelejas ziņojumā. Piemēram, Igaunijā ietekmes pēcpārbaude tiek veikta tajos gadījumos, ja normatīvajam aktam paredzama būtiska ietekme. Arī Austrālijā ir līdzīgs kritērijs - pēcpārbaudi veic tiem tiesību aktiem, kuriem ir ietekme uz valsts ekonomiku. Savukārt Slovēnijā šāda procedūra tiek piemērota, ja tiesību akts ir atzīts kā steidzams - tad pēcpārbaude jāveic divus gadus pēc tā stāšanās spēkā.
Kā piemērotāko Latvijas situācijai Valsts kontrole uzskata ārējā izvērtējuma īstenošanu, kas nozīmē, ka tiek veikts publisks iepirkums par izvērtējuma veikšanu. Šādi ietekmes izvērtējumi būtu kā noteikti atsevišķi pētījumi saskaņā ar izstrādātu metodoloģiju. Valsts kanceleja izvērtējuma gala rezultātā sagatavotu informatīvo ziņojumu, kas tiktu virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.
Izvērtējumu veiktu nozares eksperti, kas ir specializējušies noteiktās politikas jomās. Kā ieguvumi tiek minēti vispārēja Latvijas pētniecības un zinātnes attīstība, izpildvaras analītiskās kapacitātes attīstība, kā arī Valsts kancelejas kapacitāte informācijas un pieredzes uzkrāšanai, vēsturiskās atmiņas veidošanai. Turklāt, ja izvērtējumu veiktu ārējie eksperti, tas nodrošinātu pilnīgu neitralitāti novērtējuma izstrādē.
Risinājuma ieviešana valsts budžetam izmaksātu 72 235 eiro gadā. Ja valdība atbalstītu jaunās procedūras ieviešanu normatīvajiem aktiem, finansējums tiks prasīts budžeta kontekstā kopā ar ministriju pieprasījumiem jaunajām politikas iniciatīvām.
Lai šādus ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumus veiktu, būtu nepieciešams izstrādāt vienotu metodoloģiju un vadlīnijas. Citu valstu pieredze rāda, ka ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums vairumā gadījumu tiek mērķēts tieši uz noteiktām jomām, piemēram, administratīvā sloga mazināšanu vai konkurences veicināšanu, ietekmi uz mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Tādējādi viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc tiek ieviests ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums, ir likumdošanas kvalitātes uzlabošana, kas ir viens no labāka regulējuma politikas instrumentiem, uzsver Valsts kanceleja.
Uz sarakstu
