Valdība atbalsta 102 cilvēku uzņemšanu Latvijas pilsonībā
Valdība otrdien, 9.februārī, atbalstīja 102 cilvēku uzņemšanu Latvijas pilsonībā.
No pilsonības pretendentiem 63% ir krievi, 16% - ukraiņi, 10% - baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības. Aptuveni pusei pilsonības pretendentu ir vidējā izglītība.
Kopš 1995.gada Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 143 528 personas.
Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām, un informācija par šīm personām ir saņemta no specdienestiem un citām iestādēm.
Tāpat valdība otrdien neatļāva saglabāt Latvijas pilsonību trīs Izraēlas pilsoņiem.
Kopš 2013.gada oktobra spēkā ir grozījumi Pilsonības likumā, kas paredz dubultpilsonības regulējumu. Šobrīd likums paredz, ka Latvijas pilsonība saglabājas Latvijas pilsonim, kurš ir ieguvis citas ES dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsonību, ieguvis citas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību, ieguvis Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes pilsonību. Tāpat Latvijas pilsonība saglabājas Latvijas pilsonim, kurš ieguvis tādas valsts pilsonību, ar kuru Latvijas noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu. Latvijas pilsoņi var būt arī tādi cilvēki, kuri saņēmuši Ministru kabineta atļauju saglabāt Latvijas pilsonību atbilstoši svarīgām valsts interesēm.
Tātad ar zināmām valstīm dubultpilsonība ir atļauta, taču ar tām valstīm, kurām dubultpilsonība nav atļauta, piemēram, Izraēlu vai Krieviju, Ministru kabinets individuālos gadījumos var lemt, ņemot vērā svarīgas valsts intereses, aģentūrai LETA iepriekš norādīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis.
Trīs Izraēlas pilsoņi bija vērsušies pie valsts iestādēm ar lūgumu saglabāt Latvijas un Izraēlas pilsonību, taču šodienas valdības lēmums viņiem bija negatīvs.
Uz sarakstu