Straujuma: Latvijas interesēs ir saglabāt pret Krieviju noteikto ieroču embargo
Šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" premjerministre atzina, ka šāda jautājuma izskatīšana ir atkarīga no tā kā noritēs miera sarunas. "Ja šajā jautājumā nebūs pozitīvas kustības, tad arī Briseles dienaskārtībā netiks iekļauts jautājums par sankciju pārskatīšanu," sacīja Straujuma.
Savukārt uz jautājumu, kādas sankcijas pret Krieviju nebūtu atceļamas, Straujuma atzina, ka Latvijas interesēs noteikti nebūtu noteiktā ieroču embargo atcelšana.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienība (ES) 30.septembrī varētu sākt Krievijai noteikto sankciju pārskatīšanas procesu, atsaucoties uz avotiem Briselē, otrdien vēstīja Krievijas laikraksts "Kommersant".
Līdz šim datumam ES ārlietu dienestam ir jāiesniedz atskaite par to, kā tiek ievērota Minskā Ukrainas un promaskavisko kaujinieku starpā panāktā vienošanās par pamieru.
Lēmums par tālākiem soļiem tiks pieņemts ES dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju komitejas līmenī.
Pēc Krimas aneksijas noteiktās sankcijas paliks spēkā, arī tad, "ja situācija Donbasā tiks noregulēta", uzsvēra laikraksta sarunbiedrs.
ES vadība vairākkārt uzsvērusi, ka galvenais nosacījums, lai sankcijas varētu tikt pārskatītas, ir Minskas līgumu izpildīšana.
ES var "izmainīt, apturēt vai atcelt sankcijas daļēji vai pilnībā", sacījis Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.
Ja tiks sākta ES sankciju atcelšanas procedūra, Krievija atbildes sankcijas varētu atcelt samērā ātri, norāda "Kommersant".
Krievijas diversanti, algotņi un vietējie teroristi aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsa pretterorisma operāciju.
Augusta beigās Ukrainas kontinentālajā daļā iebruka Krievijas armijas regulārās vienības un izvērsa uzbrukumu pret Ukrainas armiju.
NATO Eiropas spēku virspavēlnieks Filips Brīdlovs pagājušajā nedēļā sacīja, ka Donbasā atrodas četri Krievijas Bruņoto spēku bataljoni.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
5.septembrī Minskā sarunās, kurās piedalījās Ukrainas, Krievijas, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO), kā arī prokremlisko kaujinieku delegāti, tika parakstīta pamiera vienošanās, kas paredz ugunspārtraukšanu un apmaiņu ar gūstekņiem.
Ukraina un Maskavas atbalstītās bruņotās bandas naktī uz sestdienu parakstīja vienošanos par demilitarizētas buferzonas izveidi valsts austrumos.
Saskaņā ar deviņu punktu vienošanos abas puses piekritušas atvilkt visus smagos ieročus vismaz 15 kilometru attālumā no frontes līnijas, tādējādi izveidojot vismaz 30 kilometrus platu demilitarizēto zonu.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes preses pārstāvis Andrijs Lisenko svētdien paziņoja, ka Ukraina neatvilks karspēku no frontes līnijas, ja pretēji miera plāna nosacījumiem netiks ievērota ugunspārtraukšana.
Uz sarakstu
