Starp Baltijas valstīm pērn lielākais dzimušo skaita pieaugums bija Latvijā
Kā pilsētas informācijas portālu tīklam Pilseta24.lv ziņo CSP, dzimušo skaits Latvijā 2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, pieauga par 1150 jaundzimušajiem, Lietuvā - par 484 un Igaunijā par - 20.
Augstākā dzimstība Baltijas valstīs bija no 1985. līdz 1987.gadam, kad gadā piedzima divas reizes vairāk bērnu nekā šobrīd. 1985.gadā Lietuvā piedzima 58,5 tūkstoši bērnu, savukārt 1987.gadā Latvijā un Igaunijā attiecīgi 42,1 tūkstotis un 25,1 tūkstotis mazuļu. Attiecīgi, summārais dzimstības koeficients jeb vidējais bērnu skaits, kuri varētu piedzimt sievietei viņas dzīves laikā, saglabājoties attiecīgā gada dzimstības līmenim Latvijā bija 2,2, Lietuvā – 2,1, bet Igaunijā 2,3. Vēlamais summārais dzimstības koeficients, lai notiktu normāla paaudžu nomaiņa ir 2,1 - 2,2.
2014.gadā summārais dzimstības koeficients Latvijā, salīdzinot ar 2013.gadu, ir pieaudzis par 0,13 un bija augstākais Baltijas valstīs – 1,65. Igaunijā summārais dzimstības koeficients 2014.gadā bija 1,54, Lietuvā – 1,63.
Līdzīgi kā citās Eiropas Savienības valstīs, kur 2013.gadā pret 2012.gadu summārais dzimstības koeficients samazinājās un bija vidēji 1,55 (augstākais Francijā – 1,99, zemākais Portugālē – 1,21), Baltijas valstīs šis rādītājs joprojām ir pārāk zems normālai paaudžu nomaiņai.
Latvijā, Lietuvā un Igaunijā vērojamas lielas atšķirības dzimušo bērnu skaitā ģimenēs, kur vecāki nav oficiāli reģistrējuši laulību. 2014.gadā Lietuvā ārpus laulības piedzima 29% bērnu, Latvijā – 44%, savukārt Igaunijā – 59%.
2014.gadā turpināja pieaugt vidējais mātes vecums, bērnam piedzimstot. Jaundzimušā mātes vidējais vecums Latvijā bija 29,9 gadi (piedzimstot pirmajam bērnam – 27,2 gadi), Igaunijā – 29,6 (piedzimstot pirmajam bērnam – 26,6), Lietuvā – 29,4 (piedzimstot pirmajam bērnam – 27,0).
Uz sarakstu
