Speciālite: Par vai pret bērnu solījumiem
Apņemšanās, solījumi un mērķu izvirzīšana – gada sākums ir laiks, kad pieaugušie bieži vien nolemj ieviest pārmaiņas dzīvē. Un kā ir atvasēm? Vai bērnu mudināt turēties pie mērķiem un ambiciozi piepildīt sapņus?
Mazo ekspertu skolas (www.mazoekspertuskola.lv) speciālisti – centra Līna psiholoģe Zane Avotiņa un personības izaugsmes trenere Laila Zariņa – dalās ar PAR un PRET argumentiem mērķu izvirzīšanai bērniem. Vieni uzskata, ka bērnam jau agrā bērnībā (2-6 gados) jāspēj pieņemt patstāvīgi lēmumi un jātiecas uz personīgajiem mērķiem.
Savukārt citi norāda, ka mazais vēl ir sevis meklējumos un vecāku loma ir ierādīt pareizo virzienu, iespējas un izvēļu dažādību. "Viņi tikai mācās izprast sevi un prāto, ko dzīvē darīs. Svarīgi ir ļaut sapņot, iztēloties, ko vēlētos darīt. Patlaban izskatās, ka meita darbosies mākslas pasaulē, viņai interesē dejošana. Dēls, iespējams, ies sporta ceļu," saka modes dizainere Krista Tabaka.
"Esam spontāna ģimene ar maziem un mazliet lielākiem mērķiem. Ko es noteikti negribu? "Lauzt" bērnus un viņu izvēles."PAR mērķu izvirzīšanu: rūda raksturu "Apņemšanās ir gana liels izaicinājums gan bērniem, gan pieaugušajiem," saka Z. Avotiņa. "Kā vajadzētu uztvert bērna ikgadējo apņemšanos? Koncentrēties nevis uz gala rezultātu, drīzāk – darbību kopumu, kas palīdz nokļūt līdz izvirzītajam mērķim. Katrs solis ir nozīmīgs un ir pelnījis uzslavu," uzsver Mazo ekspertu skolas psiholoģe. Mūsdienās vecākiem pieejami vairāki instrumenti, kas palīdzēs sekot līdzi pozitīvai attīstībai un bērna sasniegumiem, piemēram, Labo darbu kaste (http://ej.uz/3yt7) vai Ģimenes atmiņu kapsula (http://ej.uz/83fv).
Vecākiem ir svarīgi palīdzēt atvasēm īstenot nodomu atbilstoši bērna vecumam. Ja dotais solījums bērnam nav atbilstošs, tas var radīt mazvērtības un neveiksmes izjūtu. Eksperte norāda, ka svarīgi ir sniegt iespēju izvēlēties savu ceļu. "Vecāku loma ir palīdzēt, nevis kritizēt vai nosodīt, ja mērķi netiek sasniegti," uzsver Z. Avotiņa.
1. Jaunā gada apņemšanās saistās ar mīlestību – mazajiem ir svarīgi izjust vecāku beznosacījuma mīlestību, pieņemot patstāvīgus lēmumus. Pat ja vecākiem bērna mērķis nav saprotams, atbalsts un pretimnākšana stiprina attiecības starp vecākiem un atvasēm. Tas attiecas ne tikai uz agrīno vecumu, arī pusaudža gados un vēlāk vecāku atbalsts, izvirzot mērķus un tiecoties tos sasniegt, ir neatsverams.
2. Mērķi māca turēties pie prasībām. Ņem vērā – uzvedības noteikumi veicina bērnu morālo attīstību, nevis atvieglo vecāku ikdienu!
3. Lēmuma pieņemšana un konkrēti soļi, lai sasniegtu kāroto, rūda un veido raksturu. Iespējams, ka Jaunā gada vēlēšanās ir pirmais solis uz izcilu dejotājas, sportista vai ārsta karjeru.
4. Kopīga mērķu noteikšana ģimenē stiprina attiecības. Vecāki ar savu apņēmību var būt labs paraugs mazajiem. Kā norāda psihologi, svarīgi ir pārrunāt katra individuālos mērķus visiem kopā un gada laikā – citam citu atbalstīt to sasniegšanā. Piemērs: ja meita apņemas iemācīties rakstīt, tad vecāki palīdz viņai ar dažādiem uzdevumiem un velta laiku šī sapņa piepildīšanai. Ja dēls grib iemācīties spēlēt futbolu, tad ģimene to ņem vērā un meklē iespējas iegādāties bumbu vai vest mazo uz nodarbībām.
PRET: bērnus nedrīkst ierobežot "Gribu, lai dziedi, dejo vai sporto – nereti vecāki neapdomīgi norāda mazajiem, kas viņiem būtu jādara nākotnē. Bērni var noteikt savu apņemšanos no brīža, kad vecāki saprot, ka mazajam ir viedoklis!" saka L. Zariņa. "Drīzāk vecāku uzdevums ir motivēt, uzsverot bērna attīstību un izaugsmi, piemēram, norādot, ka vakar mazais uzvilka uz papīra divas strīpiņas, šodien – jau veselas trīs! Pieaugušo atbildība ir parādīt dzīves realitāti, tajā pašā laikā mīlēt bērnu tādu, kāds viņš ir. Tā ir arī bērnu lielākā vēlme!"
1. Pastāv viedoklis, ka bērnus nevajadzētu uzskatīt par maziem pieaugušajiem, jo viņi vēl tikai mācās būt patstāvīgi un atbildēt par savu rīcību, tās sekām. Līdz ar to mērķi jāpieņem visai ģimenei kopā, nevis mazajam atsevišķi. Pārāk augsti vai nereāli mērķi var mazināt bērna apņēmību vēlākā vecumā.
2. Bērni bieži neapzinās, ka viņu apņemšanās var nodarīt viņiem pāri, piemērs: mazais nolēmis tievēt vai, sekojot vecāku paraugam, neēst kādu organismam nepieciešamu pārtikas produktu (gaļu, olas, pienu u.tml.) vai pārsniegt rekordus sportā, nekonsultējoties ar speciālistiem.
3. Vecāki nedrīkst izvirzīt apņemšanos bērna vietā un izmantot bērnu kā instrumentu savu mērķu sasniegšanai. Piemēram, mamma nevar likt meitai kļūt par balerīnu vai dēlam iet gleznošanas pulciņā, ja pati nav piepildījusi šo vēlmi bērnībā. Mazajiem bieži vien trūkst drosmes pateikt vecākiem "nē" vai spējas pamatot, kādēļ viņi nevēlas kaut ko darīt. Piespiedu kārtā realizēts sapnis bērnam rada disharmoniju ar sevi un pasauli.
4. Jaunā gada apņemšanās var būt ierobežojoša, ja vecāki iecerēto mērķi sāk izmantot kā ietekmēšanas veidu, piemēram, sakot "tagad tev pēc tā jātiecas" vai "tu solīji, tomēr tev tas neizdosies, ja…".
5. Mērķi nav noteikti jāizvirza gada sākumā vai dzimšanas dienā, atceries un atgādini mazajam – ikviena diena ir gana laba, lai kaut ko apņemtos un censtos solījumu izpildīt.
Uz sarakstu
