Seši būtiski padomi sēdoša darba darītājām, lai nebojātu savu veselību
Aizvien vairāk cilvēku darba dienu pavada pie datora, kur izkustēties sanāk reti. Diemžēl agri vai vēlu tas negatīvi atsaucas uz veselību. Tomēr realitātē no sēdoša darba izvairīties ir praktiski neiespējami, tāpēc jāmācās strādāt gudri. Kas par veselību obligāti jāzina katrai ofisa darbiniecei? Par to šoreiz!
Sēdošs darbs - 21.gadsimta veselības grāvējs
Galvas sāpes, muguras sāpes, redzes pasliktināšanās, konstants nogurums, tirpšana – tās visas ir lietas, ko var izraisīt ilgstoša sēdoša darba darīšana. Ne velti labākais ārstu ieteiktais vingrojums cilvēkiem, kas cieš no sēdoša dzīvesveida izraisītajām problēmām, ir: "Piecelies kājās, paņem rokās koferi, pagriezies ar seju pret durvīm un.. neatskatoties dodies prom. Nekad neatgriezies." Tomēr tā kā rēķini ir jāmaksā, ne vienmēr tas ir tik vienkārši īstenojams, tāpēc vislabākais, ko varam darīt, ir iemācīties strādāt pareizi!
Stundu strādā, piecas minūtes pastaigā! Pamatu pamats, kas jāatceras visām sēdoša darba darītājām – pēc stundas gara darba piecelies kājās un izkusties vismaz piecas minūtes. Nav svarīgi, vai tā ir pastaiga pa gaiteni, došanās pēc dokumentiem vai vannas istabas apmeklējums, galvenā ir kustība. Protams, vislabākajā gadījumā šajās piecas minūtēs izej ārā, ja tas iespējams. Vari izpildīt arī dažus vienkāršus vingrojumus - pieci būtiski vingrojumi tām, kurām sēdošs darbs.
Saudzē acis! Strādājot pie datora, visvairāk cieš acis. Lai tās pasargātu, jāatceras vairākas lietas. Pirmkārt, neaizmirsti acis mirkšķināt, jo, sēžot pie datora, mēs to darām divas reizes retāk, nekā nepieciešams. Minūtes laikā acis jāpamirkšķina 12-15 reizes. Otrkārt, ik pēc pusstundas darba, atrauj acis no ekrāna uz vismaz 10-15 sekundēm un paskaties tālumā, piemēram, ārā pa logu. Treškārt, nekādā gadījumā nestrādā pie bojāta monitora. Ja pār to iet krāsu svītras, attēls ir mazliet neass vai kā citādi grūti uztverams, tev jāprasa, lai monitors tiek nomainīts.
Padomā par rokām. Izplatītas 21.gadsimta biroju darbinieku kaites ir saistītas arī ar rokām, piemēram, kubitālā un karpālā kanāla sindromi jeb nervu iespiedumi, kas izpaužas kā pirkstu tirpšana, dedzinoša sajūta vai pat roku nejūtība.
Lai izvairītos no šīm un līdzīgām kaitēm, vispirms atceries par pareizu tastatūras lietošanu. Rakstot ir jāizmanto visi pirksti, ko lielākā daļa diemžēl nedara, tā iedzīvojoties veselības problēmās. Pareizo pirkstu izvietojumu rakstīšanai vari skatīt šeit.
Otrā lieta, kas jāņem vērā, lai saudzētu rokas, ir pareiza sēdēšanas poza. Nestutējies uz elkoņiem, nesēdi ar roku klēpī u.tml. Sēdi taisni un laiku pa laikam rokas iztaisno.
Svarīgākais par sprandu. Šķiet, sāpes sprandā ir piedzīvojis katrs biroja darbinieks. No tām izvairīties palīdz vienkārši vingrojumi: turi galvu taisni, lēni noliec to uz priekšu, paturi pāris sekundes un atkal iztaisno. Noliec galvu uz vienu sānu, paturi, iztaisno. To pašu atkārto uz otru pusi. Pēc tam veic lēnas riņķveida kustības ar kaklu gan pulksteņrādītāja virzienā, gan pretēji tam.
Rūpes par muguru. Par muguru un stāju parūpēsies, sēžot ar taisnu muguru - atceries, ka biroja krēsls nav dīvāns, kur izlaisties. Liela nozīme ir arī krēslam. Tam jābūt ar ērtu, stingru atzveltni. Atzveltne ieteicama visas muguras augstumā, īpaši cilvēkiem ar mugurkaula problēmām.
Neaizmirsti par kājām! Un visbeidzot – par kāju labsajūtu. Lai gan kājas nav pirmais, par ko iedomājamies, runājot par cietējiem no sēdoša darba, arī par tām nedrīkst aizmirst. Vienmēr seko līdzi, lai tavas pēdas būtu pie zemes un ieģērbtas ērtos apavos. Sēdi ar saliektām kājām, bet laiku pa laikam tās iztaisno.
Raksts tapis sadarbībā ar "Espati.lv".
Uz sarakstu
