SEB Mājokļu cenu indikators: Mājokļu cenu pieaugumu sagaida 46% iedzīvotāju
Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma uzlabošanās izpaužas arī nekustamo īpašumu cenu prognozēs. Mājokļa cenu pieaugumu tuvāko 12 mēnešu laikā sagaida 46% iedzīvotāju, kas ir par trim procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, liecina jaunākais SEB Mājokļu cenu indikatora pētījums.
Pērn decembrī SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) Latvijā palielinājusies līdz 36,6 punktiem, kas ir augstākā indikatora vērtība pēdējā pusotra gada laikā. Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozē 46% aptaujāto iedzīvotāju.
Iepriekšējā aptaujā, kas tika veikta septembrī, cenu kāpuma prognozētāju skaits bija 43%. Savukārt 2014.gada decembrī tas bija vēl mazāks - tikai 41% respondentu atbildēja, ka mājokļu cenas nākamā gada laikā pieaugs.
Tajā pašā laikā mājokļa cenu krituma prognozētāju skaits ceturkšņa laikā sarucis par diviem procentpunktiem - cenu samazināšanos 12 mēnešu laikā prognozē 9% iedzīvotāju. 2015.gada septembrī tādu atbildi sniedza nedaudz vairāk nekā 11% aptaujas dalībnieku. Savukārt salīdzinot ar 2014.gada decembra aptauju, mājokļu cenu kritumu prognozētāju skaits sarucis par sešiem procentpunktiem.
"Pozitīvāks skaitījums attiecībā uz nekustamā īpašumu cenu izmaiņām saistīts ar iedzīvotāju ienākumu palielināšanos un pirktspējas uzlabošanos, kā arī prognozēm par zemo kredīta procentu likmju saglabāšanos tuvākajā nākotnē. Svarīgu lomu spēlē arī valsts atbalsta programma mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem, kuras īstenošana padarījusi mājokļu kredītus pieejamākus," norāda "SEB bankas" sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
Analizējot aptaujas datus pa reģioniem, redzams, ka Rīgā, kur iepriekšējos gados tika novērots visaugstākais optimisma līmenis attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu, cenu kāpumu prognozētāju skaits samazinājies no 50% respondentu 2014.gada nogalē līdz 45% respondentu šobrīd. Tajā pašā laikā sarucis arī to, kuri sagaida mājokļu cenu kritumu (no 11% 2014.gadā līdz 8% pērnā gada nogalē), palielinoties to iedzīvotāju skaitam, kuri sagaida nemainīgas cenas.
"Nedaudz neitrālāks skatījums Rīgā varētu būt pamatojams ar to, ka nerezidentu interese par nekustamā īpašuma iegādi Rīgā ir būtiski mazinājusies, tādējādi uz nerezidentiem vērstajos tirgus segmentos maza varbūtība sagaidīt cenu pieaugumu," norāda Rudzītis.
Paralēli nelielam optimisma sarukumam Rīgā uzlabojies iedzīvotāju noskaņojums Latvijas reģionos. Šobrīd pēc mājokļu cenu pieauguma sagaidītāju skaita Rīga apsteidz tikai Latgali, savukārt citos novados cenu kāpumu prognozē lielāks skaits iedzīvotāju. Visvairāk tādu, kas prognozē mājokļu cenu palielināšanos šogad, dzīvo Kurzemē (52%).
Aptauja Latvijā veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS laika posmā no 2015.gada 4.decembra līdz 15.decembrim. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi tika aptaujāti 1002 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās.
Uz sarakstu