"SEB banka": Baltijas lielo uzņēmumu optimisms samazinās
Kā pilsētas informācijas portālu tīklam Pilseta24.lv pauda "SEB bankas" Korporatīvās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke, šīs noskaņojuma izmaiņas lielā mērā skaidrojamas ar ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanos un notikumiem Ukrainā, kas kopš šāgada marta ieņēmuši izteikti negatīvu trajektoriju.
Ukrainas konflikts ir krietni paplašinājis savu mērogu un satricinājis visu Austrumeiropas reģionu. Visskeptiskāk biznesa izredzes nākamajiem sešiem mēnešiem vērtē Igaunijas uzņēmumu finanšu direktori - optimistiski noskaņoti ir tikai 23%, kamēr 18% sagaida, ka uzņēmējdarbības vide būs nelabvēlīga vai ļoti nelabvēlīga.
Latvijā optimistiski noskaņoto uzņēmēju skaits sarucis par 14% - no 59% martā līdz 45% septembrī. Lietuvas uzņēmēji ir noskaņoti vispozitīvāk - 53% sagaida, ka biznesa vide būs labvēlīga, kas varētu būt saistāms ar pozitīvajām iekšzemes patēriņa tendencēm. Taču Lietuvā viskrasāk (no 3% līdz 14%) palielinājies to uzņēmēju īpatsvars, kas nākotnē raugās ar bažām.
Vairāk nekā puse jeb 56% Baltijas lielāko uzņēmumu finanšu direktori norādījuši, ka visvairāk bažas raisa iespējamais pieprasījuma kritums tirgū. Satraukums par negatīvām izmaiņām pieprasījumā audzis visās trīs Baltijas valstīs. Lietuvā un Igaunijā ir augušas bažas par kvalificētā darbaspēka pieejamību, kas norāda gan uz ilgtermiņa problēmām, gan emigrācijas negatīvo ietekmi. Tikmēr Latvijā šī aktualitāte Latvijā ir kritusies. Visās trijās valstīs ir kritušās bažas par darbaspēka izmaksām. Tas norāda, ka saasinājušies citi riski, kā arī augusi uzņēmēju pārliecība par savu darbinieku lojalitāti.
Salīdzinājumā ar šī gada pavasari, samazinājušās arī uzņēmēju bažas par finanšu resursu pieejamību kredītiestādēs un procentu likmēm. Septembrī finansējuma pieejamību kā pamatu bažām nosaukuši vien 12% Baltijas uzņēmēju (martā - 18%), bet par procentu likmēm satraucas vien 5% uzņēmēju (martā - 14%).
Patlaban fokusā atrodas Krievijas un Rietumu sadarbības pārrāvumi un neuzticības pieaugums, kas atstāj arī tiešu ietekmi uz ekonomiskajiem procesiem. 44% Baltijas uzņēmumu finanšu direktoru ir pārliecināti, ka šiem notikumiem ir negatīva ietekme uz to biznesu, un vēl uzņēmēji 12% atzinuši, ka konflikta eskalācija to biznesam nesusi ļoti negatīvas sekas.
Šajā ziņā trīs Baltijas valstu uzņēmēju viedokļi ir ļoti līdzīgi - konfrontāciju starp Krieviju un Rietumiem kā negatīvu faktoru novērtējuši 55% Lietuvas uzņēmēju, 50% Latvijas uzņēmēju un 60% Igaunijas lielo uzņēmumu pārstāvji, norāda Panke.
Pirmā Baltijas uzņēmumu finanšu direktoru aptauja tika veikta šī gada martā, savukārt septembrī tā tika atkārtota, lai konstatētu izmaiņas uzņēmēju noskaņojumā. Rezultāti atklāj, vai uzņēmumu speciālisti sagaida, ka nākamie seši mēneši būs labvēlīgi uzņēmējdarbībai, un sniedz atbildes uz jautājumiem, kādi ir būtiskākie izaicinājumi uzņēmumiem, kādas izmaiņas plānotas darbinieku skaitā un citiem jautājumiem. Aptaujā piedalījās aptuveni 200 uzņēmumi ar apgrozījumu virs 20 miljoniem eiro no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.
Uz sarakstu
