Saeima konceptuāli atbalsta ieceri par "nolikto atslēgu" principu kā izvēles iespēju
Saeima ceturtdien, 12.februārī, pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja vairākus likumprojektus, kas paredz "nolikto atslēgu" principu ieviest kā izvēles iespēju hipotekārā kredīta ņēmējam.
Saeima ceturtdien šos likumprojektus sākotnēji nolēma nodot izskatīšanai komisijās, tad tos izskatīja komisija un vēlāk parlaments likumu grozījumus atbalstīja arī pirmajā lasījumā. Deputāti varēs iesniegt priekšlikumus šiem likuma grozījumiem līdz piektdienas plkst.17, savukārt galīgajā lasījumā šos likumprojektus plānots izskatīt nākamnedēļ, 19.februārī.
Atbalsts šīm iniciatīvām nav vienprātīgs. Piemēram, grozījumus Maksātnespējas likumā pirmajā lasījumā atbalstīja 43 koalīcijas pārstāvji, 24 deputāti no "Saskaņas" un Latvijas Reģionu apvienības (LRA) bija pret, bet vēl 13 deputāti no dažādām frakcijām, tostarp vairāki Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji un Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) atturējās. Vēl seši parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.
Savukārt grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā atbalstīja 48 deputāti, kas pārstāv koalīciju, kā arī LRA, bet 22 "Saskaņas" politiķi balsoja pret. Vēl desmit deputāti no dažādām frakcijām, tostarp koalīcijas, balsojumā atturējās, bet seši parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.
Arī debatēs par šiem jautājumiem deputāti pauda pretējus viedokļus par šīm iecerēm. Politiķis Igors Pimenovs (S) aicināja neatbalstīt "nolikto atslēgu" principa izslēgšanu no maksātnespējas likuma. "Šādā situācijā noliktās atslēgas ir drošības vārsts, kas neļaus nekustamo īpašumu cenām pārsniegt reālo cenu, jo piespiedīs bankas ar lielāku atbildību izsniegt kredītus," pauda deputāts. Arī viņa frakcijas biedrs Ivars Zariņš (S) kritizēja koalīcijas iesniegtus likumprojektus, paužot aizdomas par banku aizliegtu vienošanos laikā, kad notikušas diskusijas par "nolikto atslēgu" principu.
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā nosaka, ka kredīta devējs un patērētājs kredīta līgumā drīkst vienoties, ka pietiek ar nodrošinājuma nodošanu kredīta devējam, lai atmaksātu kredītu. Paredzēts noteikt, ka kredīta devējam pēc patērētāja aizdevuma pieprasījuma saņemšanas ir jāpiedāvā divi kredīta līguma projekti, no kuriem viens paredz, ka pietiek ar nodrošinājuma nodošanu kredīta devējam, lai atmaksātu kredītu, savukārt otrs paredz pilnu patērētāja atbildību par aizdevuma atmaksu. Kredīta devējam būtu tiesības piemērot katram no kredīta līguma projektiem atšķirīgus noteikumus.
Savukārt no Maksātnespējas likuma tiek svītrota norma par "nolikto atslēgu" principu, kas nozīmē, ka šī principa piemērošanai nebūs nepieciešams maksātnespējas process. Tāpat likumprojekts paredz izmaiņas saistībā ar fiziskās personas saistību dzēšanas plānu gadījumos, kad kreditoru prasījumu segšanai tiek novirzīti parādnieka līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no minimālās mēnešalgas. Likumprojektā noteikti atšķirīgi saistību dzēšanās plāna termiņi gadījumos, kad kopējo atlikušos saistību apjoms nepārsniedz 30 000 eiro, kad tas ir no 30 001 eiro līdz 150 000 eiro un kad tas pārsniedz 150 000 eiro. Šie termiņi attiecīgi ir viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, divi gadi un trīs gadi.
Tāpat tiek veiktas saistītās izmaiņas likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli un likumā par uzņēmuma ienākuma nodokli.
Šos likumprojektus izskatīšanai parlamentā iesniedza koalīcijas partiju pārstāvji - Solvita Āboltiņa (V), Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Kārlis Šadurskis (V), Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), Augusts Brigmanis (ZZS), kā arī Edgars Putra (ZZS).
Likumprojektu anotācijā to autori uzsver - finanšu pakalpojumu sniegšanas nozare ir būtiska tirgus ekonomikas funkcionēšanai. Paredzot "nolikto atslēgu" principa piemērošanu maksātnespējas procesā, kredīta devējam palielinās risks kredītu izsniegšanā un rezultātā samazināsies kredītu pieejamība mājsaimniecībām. Neatbalstot šos likumprojektu, būs ievērojams hipotekārās kreditēšanas samazinājums un procentu likmju kāpums, uzskata izmaiņu autori.
Šie likumprojekti tika izstrādāti, ņemot vērā Latvijas Bankas priekšlikumus.
Jāatzīmē, ka Saeimas iepriekš pieņemtie grozījumi Maksātnespējas likumā nosaka no šā gada 1.marta ieviest "nolikto atslēgu" principu. Šos grozījumus asi kritizēja bankas, paziņojot, ka tie sadārdzinās kredītus un to dēļ komercbankas vairs nevēloties iesaistīties valsts iecerētajā atbalsta programmā mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Valsts prezidents šo likumu izsludināja, tomēr neraksturīgi asi kritizēja pieņemtās izmaiņas un aicināja meklēt risinājumus.
Uz sarakstu
