Sabiedrisko mediju vadītāji pauž atbalstu plānotajai aiziešanai no reklāmas tirgus

Konceptuālu atbalstu šādam plānam otrdien, 12.janvārī, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē pauda abu sabiedrisko mediju vadītāji - Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājs Ivars Belte un Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš.

Kā skaidroja Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis, sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus ir viena no augstākajām prioritātēm mediju politikas pamatnostādnēs 2016.-2020.gadam. Mediju politikas plāna īstenošanas optimistiskā variantā sabiedriskajiem medijiem no reklāmas tirgus būtu jāaiziet, sākot ar 2017.gadu, taču tam ir vajadzīga arī politiska izšķiršanās.

Sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus atvieglotu situāciju nozarē, jo sabiedriskajiem medijiem vairs nevajadzētu konkurēt ar komerctelevīzijām par reklāmu piesaistīšanu. Tādējādi sabiedriskie mediji varētu pievērsties vairāk nekomerciāla satura nodrošināšanai, kā arī piesaistīt mazaizsargātas sabiedrības grupas, norādīja Putnis.

Viņš arī atzīmēja, ka sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus būs jāparedz finansējums, kas saskaņā ar KM aprēķinu varētu būt aptuveni astoņi miljoni eiro no valsts budžeta. Putnis teica, ka Mediju politikas nodaļa turpinās strādāt pie plāna, lai astoņus miljonus eiro varētu ieplānot jau 2017.gada valsts budžetā.

Arī Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs Pauliņš atzina, ka iziešana no reklāmas tirgus atvieglotu dzīvi sabiedriskajam radio, jo ir svarīgi, lai nodokļu maksātāju nauda nonāk pie vietējo saturu veidojošajiem sabiedriskajiem medijiem. Tiesa, viņš piebilda, ka patlaban, kamēr vēl nav apstiprināts rīcības plāns iziešanai no reklāmas tirgus, var runāt par ierobežojumiem sabiedrisko mediju dalībai reklāmas tirgū.

LTV valdes priekšsēdētājs Belte atzīmēja, ka pirms lēmumu pieņemšanas par finansējumu sabiedriskajiem medijiem pēc iziešanas no reklāmas tirgus vajadzētu starptautisku auditoru vērtējumu, lai būtu skaidrs, kādi ir ieguvumi un zaudējumi, un lai zinātu, kāda ir nepieciešamā finansējuma summa, lai LTV pēc iziešanas no reklāmas tirgus varētu atgriezties nulles punktā.

Kā ziņots, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodienas sēdē iepazinās ar Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm nākamajiem pieciem gadiem un sprieda par turpmākajiem soļiem nozares pārdomātai un tālredzīgai attīstībai.

Decembra sākumā Kultūras ministrija pabeidza izstrādāt "Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam", kas paredz veikt būtiskas reformas mediju nozarē jau 2016.gadā.

Pamatnostādņu plānā izvirzīti pieci rīcības virzieni - mediju vides daudzveidība, mediju kvalitāte un atbildīgums, mediju nozares profesionāļu izglītība, mediju pratība un mediju vides drošumspēja. Katram no tiem pakļauti uzdevumi, kurus papildina viens līdz četri plānotie pasākumi jeb aktivitātes uzdevuma realizācijai.

Sagatavotais dokuments paredz nodalīt valsts atbalsta veidus sabiedriskajiem un privātajiem medijiem. Jau 2016.gadā iecerēts izstrādāt normatīvos aktus, kas paredz, ka sabiedrisko pasūtījumu pilda sabiedriskie mediji, bet privātie mediji tiek izslēgti no sabiedriskā pasūtījuma saņēmēju loka. Tāpat šogad plānots izveidot Mediju atbalsta fondu, savukārt no 2017.gada plānota sabiedrisko mediju iziešana no komerciālās reklāmas tirgus, kompensējot sabiedrisko mediju neiegūtos tiešos un netiešos reklāmas ieņēmumus. Šim mērķim ik gadu būtu nepieciešami astoņi miljoni eiro.

Šis ir pirmais mediju politikas pamatnostādņu un rīcības plāna projekts Latvijas vēsturē. Tā izstrāde notika darba grupā, kurā bija pārstāvēti mediju, to organizāciju, akadēmiskās vides un citi nozares pārstāvji.

Uz sarakstu