Rinkēvičs: Droša kibertelpa ir priekšnoteikums cilvēktiesību ievērošanai
Ieskicējot Latvijas redzējumu par vienotu, atvērtu, brīvu un drošu kibertelpu, kas balstās uz demokrātijas, pamattiesību un tiesiskuma pamatprincipiem, ārlietu ministrs vērsa uzmanību, ka digitālā Eiropa ir viena no Latvijas prezidentūras prioritātēm. Latvijas prezidentūras prioritāte ir digitālā potenciāla izmantošana Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, tādēļ Latvijas prezidentūra strādā, lai veicinātu uzticamību digitālajam vienotajam tirgum, kas mazinātu šķēršļus pārrobežu tirdzniecībai un pakalpojumiem un tādējādi modernizētu valsts pārvaldi visā ES. Lai ikviens ES normatīvais akts spētu funkcionēt digitālajā vidē, ir būtiski principa "digitāls pēc noklusējuma" ieviešana, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā.
Vienlaikus Rinkēvičs pauda redzējumu arī par vienoto kibertelpu, kurai būtu jākoncentrējas uz ekonomisko potenciālu kibertelpā, vienlaikus attīstot un uzturot drošus veidus, kā veikt darījumus tiešsaistē, aizsargājot brīvību internetā un veicinot kibernoziegumu apkarošanu.
"Latvija atbalsta atklātu un brīvu kibertelpu, kas vienlaikus šajā telpā aizsargā tādas fundamentālas cilvēktiesības kā vārda brīvība, piekļuve informācijai un katras personas privātums. Esmu pārliecināts, ka plaša un pieejama piekļuve jaunajām tehnoloģijām un brīva pieeja saturam veicina pārredzamāku un iekļaujošāku pārvaldību," sacīja ministrs. "Tādēļ Latvija stingri iebilst pret jebkādu nepamatotu ierobežojumu vārda brīvībai un cenzūrai, kas ir pretrunā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem. Jebkuram ierobežojumam vārda brīvībai, tostarp kibertelpā, ir jābūt tikai kā izņēmumam, bet ne normai," viņš piebilda.
Tāpat Rinkēvičs skaidroja, ka Latvija aktīvi strādā pie kiberdrošības jautājumiem, jo visā pasaulē kiberuzbrukumi pret valdības un privāto sektoru tikai pieaug, piebilstot, ka līdz šim starptautiskā sabiedrība nav darījusi pietiekami, lai nodrošinātu pienācīgu kiberdrošību. "Latvija ir izveidojusi valsts kiberdrošības sistēmu, ar ko pamatoti lepojamies, jo Latvija ir starp visattīstītākajiem un drošākajiem interneta - virtuālās telpas - centriem Eiropā," akcentēja ministrs.
Ministrs arī pauda Latvijas atbalstu vienotiem minimāliem standartiem kopējās kibertelpas un informācijas infrastruktūras drošības stiprināšanā, kas balstās uz starptautisko tiesību normām un līdzšinējo Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas darbu drošas kibertelpas stiprināšanas jomā.
"Latvija uzskata, ka jautājumu starp drošību un brīvību kibertelpā var atrisināt ar vienotu izpratni, labo gribu un godīgumu. Tādēļ mums vajadzētu pastāvīgi tiekties uz vienotu, atvērtu, brīvu un drošu kibertelpu, kas var stiprināt mūsu sabiedrību, tajā pašā laikā veicinot iecietību, daudzveidību un tās iespējas, ko var sniegt droša kibertelpa," noslēgumā sacīja Rinkēvičs.
Lai spriestu par interneta nākotni, konference pulcē apmēram 100 valstu un 20 starptautisko organizāciju, kā arī vairākus simtus uzņēmumu, nevalstisko organizāciju un universitāšu.
Hāgas konference turpina 2011.gadā aizsākto "Londonas procesu", piedāvājot iespēju stratēģiskā un iespējami globālā līmenī diskutēt par virtuālo vidi. Šajā formātā līdzās valstīm tiek iesaistīti arī uzņēmēji, nevalstiskās organizācijas, akadēmiskās aprindas un interneta lietotāji. Šā gada konferences galvenās tēmas būs brīvība, izaugsme un drošība. Latvija ir piedalījusies visās "Londonas procesa" konferencēs - 2011.gadā konference notika Londonā, 2012.gadā - Budapeštā, savukārt 2013.gadā - Seulā.
Uz sarakstu
