"Tikumiskās vadlīnijas" ietver 12 izkopjamus un praktizējamus tikumus
Noteikumu izpratnē audzināšana ir mērķtiecīgi organizēta izglītības procesa neatņemama sastāvdaļa, izglītojamā vispusīgas, tostarp tikumiskās, attīstības veicināšana un attieksmju veidošana. Audzināšana ir virzīta uz sociālās un kultūras pieredzes ieguvi, izglītojamo emocionālā intelekta attīstību un pašregulāciju, vērtību sistēmas veidošanos un tikumu izkopšanu attiecību veidošanai, sadarbībai, pilsoniski atbildīgai un veiksmīgai dzīvei sabiedrībā.
Saskaņā ar izstrādāto kārtību izglītības procesā ir jāveicina izglītojamā izpratne par atbildīgu attieksmi un rīcību, kas apliecina tādas vērtības kā dzīvība, cilvēka cieņa, brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda un Latvijas valsts.
Audzināšanas mērķis ir nodrošināt iespēju katram izglītojamajam kļūt par krietnu cilvēku, tikumisku, rīcībspējīgu un atbildīgu personību sabiedrībā. Tāpat mērķis ir veicināt izpratni par vērtībām un tikumiem, sekmējot to praktizēšanu, bagātināt kultūrvēsturisko pieredzi, stiprināt piederību un lojalitāti Latvijas valstij un tās Satversmei.
Noteikumos ietverti 12 būtiskākie izkopjamie un praktizējamie tikumi - atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums un tolerance.
Atbildība kā tikums vadlīniju kontekstā tiek izprasta kā griba un spēja paredzēt savas izvēles un rīcības sekas un rīkoties, respektējot cita cilvēka cieņu un brīvību, savukārt centība tiek skaidrota kā čaklums, uzcītība, rūpība un griba jebkuru darbu veikt pēc iespējas mērķtiecīgāk, kvalitatīvāk un produktīvāk.
Drosme vadlīniju izpratnē ir izlēmība, baiļu pārvarēšana, rakstura stingrība, situācijas novērtēšana un cieņpilna rīcība, uzņēmība, centieni pēc taisnīgā un labā. Godīgums ir uzticamība, patiesums, vārdu un darbu saskaņa, bet gudrība - māka izmantot zināšanas labā veicināšanai savā un sabiedrības dzīvē.
Laipnība kā tikums tiek skaidrots kā vēlība, atsaucība pret citiem, pieklājība, bet līdzcietība - kā attīstīta empātija, vēlme iejusties otra pārdzīvojumos un aktīvs atbalsts, savukārt mērenība - kā rīcības un uzskatu līdzsvarotība, spēja nošķirt saprātīgas vēlmes no nesaprātīgām un atteikties no nevajadzīgā, atturēšanās no tā, kas traucē personas attīstību.
Savaldību vadlīniju kontekstā saprot kā pašregulāciju, uzvedības un emociju izpausmju kontroli un vadību, respektējot savu un cita cilvēka cieņu un brīvību, bet solidaritāti - kā savstarpēju atbalstu un rīcības saskaņotību, rūpes par savu, citu un kopīgu labumu, demokrātisku dialogu ar citiem. Savukārt ar taisnīgumu jāsaprot godprātīga lemšana, cilvēktiesību un citu saprātīgu interešu un morāles normu ievērošana.
Visbeidzot, tolerance tiek paskaidrota kā iecietība, vēlme izprast atšķirīgo, piemēram, cilvēka ārējo izskatu, veselības stāvokli, uzvedību, viedokli, ticību un paražas.
Vadlīnijas vēl jāapstiprina Ministru kabinetam.
Uz sarakstu
