Pūce: Bez teritoriālās reformas pašvaldību administratīvie izdevumi katru gadu turpinās pieaugt

Viņš skaidroja, ka lielākajā daļā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās, bet vietvaru funkcijas paliek nemainīgas, līdz ar to pašvaldību izdevumu īpatsvars pret ieņēmumiem pastāvīgi pieaug. "Ja mēs neko nedarīsim, tad pašvaldībām sniegt atbalsta funkcijas kļūs arvien dārgāk un dārgāk, un dārgāk, un dārgāk, un arvien lielāka daļa no mūsu nodokļos samaksātās naudas faktiski tiks tērēta tam, lai būtu grāmatveži, juristi, personāldaļa, bet aizvien mazāka daļa tiks tērēta tieši pašām funkcijām, ko pašvaldības sniedz - izglītībai, kultūrai, veselībai, komunālajai saimniecībai," klāstīja Pūce.

Ministrs uzsvēra, ka viņa aprakstītā scenārija īstenošanos nedrīkst pieļaut un tendence ir jāmaina. "Mums ir jāreaģē uz to, kas ir noticis. Tāpēc ir modelis, kurā mēs piedāvājam lielākas administratīvās vienības, caur to panākot arī lielāku elastību attiecībā uz administratīvajiem izdevumiem. Šīs [administratīvās] vienības būs efektīvākas, un iedzīvotājiem pakalpojums būs labāks," teritoriālās reformas plānotos ieguvumus aprakstīja Pūce.

Kā ziņots, valdība otrdien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par administratīvi teritoriālās reformas modeli, kas nozīmē, ka ministrija tuvākajā laikā oficiāli sāks tā prezentēšanu iedzīvotājiem.

Saskaņā ar VARAM ieceri, līdz 2021.gadam Latvijā pašvaldību skaitu plānots samazināt līdz 35 pašvaldībām un tās iecerēts veidot ap reģionālās nozīmes attīstības centriem. Sabiedriskās apspriešanas laikā gan pašvaldību skaits un robežas var tikt mainīts.

Valdībā apstiprinātajā ziņojumā ietverti teritoriālās reformas mērķi valsts attīstībai un iedzīvotāju labklājības nodrošināšanai, kā arī vērtētas 2009.gada teritoriālās reformas sekas, raksturota esošā situācija un piedāvāti risinājumi situācijas uzlabošanai.

Uz sarakstu